Latvijā strauji attīstās saules enerģijas parki. Šobrīd dažādās attīstības stadijās atrodas vairāki saules parku projekti, kuru kopējā platība pārsniedz 100 hektārus un kuri galvenokārt tiek būvēti uz lauksaimniecībā izmantojamām zemēm. Vienlaikus trūkst vienota redzējuma par to ietekmi uz vidi. Lai risinātu šo problēmu, sadarbojoties dažādām vides organizācijām, taps labās prakses vadlīnijas saules parku attīstībai.
Šobrīd saules parkiem, to attīstībai, būvniecībai un ekspluatācijai nav izstrādāta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra un nav noteiktas vides prasības, kas šajā segmentā rada gan vides, gan labas pārvaldības un godīgas konkurences riskus. Tieši tāpēc pēc asociācijas “Saules enerģija Latvijai” inciatīvas tapis sadarbības memorands ar piecām vides organizācijām: Latvijas Dabas fondu, Pasaules Dabas fonda Latvijas pārstāvniecību, biedrību “Zaļā brīvība”, Latvijas Ornitoloģijas biedrību un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju.
Projekta ietvaros tā dalībnieki līdz šī gada jūnijam kopīgi izstrādās vides un ilgtspējas vadlīnijas, kas turpmāk varētu kalpot par pamatu saules parku projektu attīstībai Latvijā, kā arī ieskicēt labas vides un ilgtspējas prakses scenārijus saules parku projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas laikā. Vienlaikus, virzot šīs vadlīnijas apstiprināšanai valdībā, tiktu stiprināta saules parku attīstītāju, zemes īpašnieku, vides ekspertu un sabiedrības izpratne par saules parku nozīmi ekonomikas un vides ekosistēmās.
Latvijas Dabas fonda direktore Vita Tērauda vērš uzmanību uz zaļo risinājumu nepieciešamību, taču norāda, ka
zaļo enerģiju nevar attīstīt, ja nav vienota redzējuma, kā to paveikt, saglabājot dabas kapitālu.
Viņa uzsver, ka vadlīnijās būs skaidrs ietvars saules parku attīstītājiem, kurā iezīmēti galvenie riski, kas var rasties videi un dabai, un iespējas tos novērst.
