Īpaši pozitīvas pārmaiņas vērojamas apstrādes rūpniecībā, kuras izlaide augustā sasniedza vēsturiski augstāko līmeni. Pēdējo sešu mēnešu laikā nozares vidējais izaugsmes temps bija 6,4 %. Izaugsmi galvenokārt nodrošināja metālapstrāde, ķīmiskā rūpniecība, elektronika un mašīnbūve. Papildu pieprasījumu rada arī Eiropas aizsardzības industrijas attīstība, savukārt kokrūpniecību joprojām ierobežo vājais būvniecības tirgus Eiropā.
Ekonomikas atveseļošanos veicina arī iedzīvotāju patēriņš. Mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot degvielu, sasniedzis augstāko līmeni 18,5 gadu laikā. Tomēr patēriņa turpmāko pieaugumu ierobežo salīdzinoši lēnā reālo ienākumu izaugsme. Lai gan algas turpina palielināties, inflācija joprojām samazina iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu.
Citadele paaugstinājusi Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi 2026. gadam līdz 2,2 %, bet 2027. gadā sagaida 2,3 % pieaugumu. Vienlaikus inflācija šogad prognozēta 3,6 % apmērā, savukārt nākamgad tā varētu samazināties līdz 3,3 %.
Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Lietuva saglabā Baltijas ekonomikas līderpozīcijas, un tās IKP šogad prognozēts 2,9 % pieaugums. Igaunijā ekonomika pēc ilgstošas lejupslīdes atgūstas, un tās izaugsme varētu sasniegt 2,3 %.
Tomēr ekonomikas perspektīvas nav bez riskiem. Augstākas energoresursu cenas, procentu likmju pieaugums un nenoteiktība eksporta tirgos var bremzēt uzņēmumu investīcijas. Īpaši piesardzīgas prognozes ir būvniecības nozarei, kur samazinās jaunu projektu skaits un pieaug finansēšanas izmaksas.
Neraugoties uz izaicinājumiem, bankas analītiķi uzskata, ka Latvijas ekonomikas atveseļošanās turpināsies. Tās galvenais dzinējspēks būs eksportspējīgā rūpniecība un iekšzemes patēriņš, lai gan izaugsmes temps dažādās nozarēs būtiski atšķirsies.
