Mākslīgā intelekta radīti attēli un video kļūst arvien pārliecinošāki – un līdz ar to arī bīstamāki. Kiberdrošības eksperti brīdina, ka 2026. gadā dziļviltojumi (deepfakes) kļūs par vienu no galvenajiem krāpnieku un identitātes zagļu instrumentiem, apdraudot gan privātpersonas, gan uzņēmumus.
Pēdējie notikumi starptautiskajā vidē – tostarp izmeklēšanas par ar MI radītu seksualizētu saturu sociālajās platformās – vēlreiz izgaismo risku apmēru. Taču problēma neaprobežojas tikai ar reputācijas vai ētikas jautājumiem. Dziļviltojumi arvien biežāk tiek izmantoti finanšu krāpniecībā, uzņēmumu iekšējās drošības apiešanā un identitātes viltošanā.
Pārliecinoša video viltojuma izveide šobrīd prasa tikai dažas teksta rindas un publiski pieejamu rīku. Internetā jau izplatījušies viltoti video ar pasaulslaveniem aktieriem, kas radīti ar minimālu piepūli. Tehnoloģijai attīstoties, robeža starp īstu un mākslīgi ģenerētu saturu kļūst arvien grūtāk saskatāma.
Eksperti norāda, ka uzņēmumi ir īpaši ievainojami. Krāpnieki izmanto MI, lai radītu video vai balss ierakstus, kas imitē uzņēmuma vadītājus, un pārliecina darbiniekus veikt neatļautus maksājumus. Finanšu iestādēm tas rada jaunu izaicinājumu – tradicionālie identitātes pārbaudes mehānismi vairs nav pietiekami.
Saskaņā ar jaunāko starptautisko drošības ziņojumu MI radītais saturs nākotnē kļūs vēl pārliecinošāks. Tam ir vairāki iemesli – tehnoloģiju attīstība, lietotāju pieaugošā uzticēšanās MI rīkiem un sistēmu apmācība uz lietotāju atsauksmēm. Tas nozīmē, ka dziļviltojumi kļūs ne tikai kvalitatīvāki, bet arī personalizētāki.
Tomēr pat visreālistiskākie viltojumi mēdz atstāt pēdas. Speciālisti iesaka pievērst uzmanību nedabiskām sejas kustībām, neatbilstošam apgaismojumam, ēnu neatbilstībām vai attēla izplūdumam ap sejas kontūrām. Pastāv arī rīki, kas analizē attēlus un video, meklējot MI radītas struktūras un artefaktus, taču tie sniedz tikai varbūtības novērtējumu, nevis absolūtu garantiju.
Būtisks preventīvs solis ir ierobežot publiski pieejamo personīgo video materiālu apjomu, jo tie bieži kalpo kā izejmateriāls dziļviltojumiem. Tāpat eksperti iesaka aktivizēt daudzfaktoru autentifikāciju visos kontos – ja krāpnieks iegūst piekļuvi profilam, viņš var publicēt viltotu saturu jūsu vārdā.
Papildu aizsardzībai ieteicams izmantot VPN risinājumus, kas šifrē interneta datu plūsmu un samazina iespēju, ka lietotāja aktivitātes tiks izsekotas vai izmantotas personalizētu uzbrukumu veikšanai.
Dziļviltojumu laikmets būtiski maina digitālās uzticēšanās principus. Ja agrāk redzētais video kalpoja kā pierādījums, tad šodien tas var būt tikai pārliecinoši radīta ilūzija. Uzņēmumiem un privātpersonām jāpielāgojas jaunajai realitātei – kritiskā domāšana un daudzslāņu drošība kļūst par būtisku digitālās higiēnas sastāvdaļu.
2026. gadā jautājums vairs nav, vai jūs sastapsieties ar dziļviltojumu, bet gan – vai spēsiet to atpazīt.
