Pēdējo gadu notikumi ir sekmējuši uzņēmumu digitālo transformāciju. Šajā ziņā vērts pieminēt pāreju uz mākoņpakalpojumiem, kam tieši mazie un vidējie uzņēmumi kļūst arvien gatavāki. Vienlaikus šobrīd uzņēmumi joprojām saskaras ar dažādiem šķēršļiem datu glabāšanai mākonī. Kādi ir aktuālākie biznesa izaicinājumi 2022. gadā un kā tos palīdz pārvarēt IT risinājumi, sarunā atklāj Tet datu centru biznesa attīstības direktors Māris Sperga.
Kāda ir šī brīža situācija IT ārpakalpojumu izmantošanā Latvijā?
Ja skatāmies plašāk Eiropas griezumā, tad aptuveni 41% uzņēmumu glabā datus mākonī. Latvijā šis īpatsvars ir zemāks - 29%. Taču pozitīvi ir tas, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, interese ir augusi - 2021. gadā 21% Latvijas uzņēmumu glabāja datus mākonī. Līdz ar to ir redzams, ka šie risinājumi kļūst arvien populārāki. Vienlaikus joprojām Somija un Zviedrija šajā jomā ir vadībā un tur ap 75% uzņēmumu izmanto mākoņpakalpojumus.
Kas mudina Latvijas uzņēmumus sākt virzīties uz mākoni un datu glabāšanu mākonī izmantot kā ārpakalpojumu?
Galvenās lietas, kas uzņēmumu mudina izmantot mākoni, pirmkārt, ir programmatūra, kas arvien vairāk attīstās un tiek pielāgota mākoņvidei. Otrkārt, elastīgums. Ja agrāk varējām pasūtīt serveri ar četru līdz sešu nedēļu piegādi, tagad, ņemot vērā globālo pusvadītāju krīzi, tie ir četri līdz seši mēneši. Tā rezultātā esam novērojuši, ka pēdējā gada laikā mākoņpakalpojumu apjoms audzis par 90%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Treškārt, ļoti būtisks arī bijis energocenu kāpums. Ja pirms tam serveris patērēja elektrību no 35 līdz 40 eiro mēnesī, tagad runājam par 80 līdz 90 eiro.
Kādi ir galveni traucēkļi mākoņa izmantošanai? Kā tas atšķiras lielo un MVU segmentā, valsts pārvaldē?
Lielajiem uzņēmumiem piemērotākais ir šis hibrīdmodelis, kas vienlaikus ir šobrīd pieprasītākais mākoņu veids. Piemēram, ir daudz sistēmu, ko nav vēlēšanās dot uz āru, jo nav tā uzticība mākonim. Nereti šie iemesli ir bailes, neziņa, nedrošība. Bieži vien tas tiek risināts tā, ka pamatprodukcijas sistēmas uzņēmums glabā pie sevis, bet izstrādes, testēšanas sistēmas tiek ienestas mākonī. Redzam to tendenci, ka arvien vairāk šīs sistēmas, kas atradušās pie sevis, tiek pārceltas uz mākoni.
Ja runājam par valsti, pastāv regulējums, kur jāatrodas datiem. Ir stingri pateikts, kas var un kas nevar atrasties mākonī. Tas pats attiecas arī uz bankām. Pamazām šis regulējums mainās un tendence strauji virzās uz to, ka arvien vairāk datus glabā mākonī, kas dod arī to elastīgumu.
Mazajiem uzņēmumiem lielākais uztraukums ir, pirmkārt, par to, ka viņi nezina, kas ir mākonis un kādu labumu tas dos biznesam.
Otrs iemesls ir licencēšanas jautājumi - vai viss ir drošs un nolicencēts. Treškārt, nav kompetences un IT cilvēku, kuri spētu uzturēt šos mākoņus.
Kā Tet informē uzņēmumus par mākoņpakalpojumu iespējām?
Tet pagājušo gadu iesāka programmu “Pieslēdzies mākonim”, kuras ietvaros rīkojām seminārus, skaidrojām, kas ir mākonis, no kā tas sastāv un piedāvājām uzņēmumiem praktiski ar to iepazīties. Tāpat esam devušies uz vairākām Latvijas augstskolām, kur vecāko kursu studentiem skaidrojām, kādas priekšrocības mākoņpakalpojumi sniedz. Te arī saprātam, ka šo informāciju vajag pasniegt vienkārši, lai uzņēmumi sajustu, kas ir tie ieguvumi.
Visu sarunu iespējams noklausīties šeit.
