Šaubas par triumfa gājienu

Šaubas par triumfa gājienu

Viena no globāla mēroga šābrīža tendencēm ir tradicionālās (lasiet: ogļūdeņražu) enerģētikas nomaiņa ar alternatīvās enerģijas avotiem, starp kuriem īpaši izceļas saules enerģija. Gadu no gada aug kā investīcijas atjaunojamajā enerģētikā, tā tajā nodarbināto cilvēku skaits, piemēram, kā liecina Starptautiskās Atjaunojamās enerģētikas aģentūras (IRENA) dati, 2016. gada beigās pasaulē kopumā atjaunojamās enerģētikas nozarē bija nodarbināti 9,8 miljoni cilvēku, no kuriem 3,09 miljoni – saules enerģētikā, turklāt kopš 2012. gada ir divkāršojies saules un arī vēja enerģētikas nozarē nodarbināto cilvēku skaits. Aiz saules enerģētikas nākamā industrija ar lielāko darbinieku skaitu ir enerģijas ražošana no biodegvielas (1,7 miljoni), tālāk – lielās hidroelektrostacijas (1,5 miljoni), vēja enerģētika (1,1 miljons), solārās dzesēšanas vai apsildes sistēmas (828 tūkstoši) un biomasas ražošana (723 tūkstoši). Tiek prognozēts arī, ka līdz 2030. gadam darba vietu skaits atjaunojamajā enerģētikā sasniegs jau 24 miljonus.

Kopš 2012. gada ir divkāršojies saules un vēja enerģētikas nozarē nodarbināto cilvēku skaits

Par saules enerģijas potenciālu liecina arī investoru attieksme. Atbilstīgi Frost & Sullivan aplēsēm 2017. gadā saules enerģētika globālā mērogā piesaistīs vairāk investīciju nekā ogļu, gāzes un kodolenerģētika kopā. Kompānija ir aprēķinājusi, ka 2017. gadā atjaunojamās enerģijas avotos tiks investēts 243,1 miljards dolāru, no tiem saules enerģijas ieguvē – 141,6 miljardi. Prognozes liecina, ka 2020. gadā investīcijas atjaunojamajā enerģijā (izņemot hidroelektroenerģiju) sasniegs 65 % no visām investīcijām elektroenerģētikā, savukārt Eiropas atjaunojamajā enerģētikā jau šogad tiks investēti 73,4 % no visām investīcijām enerģētikā.

Vēl viena prognoze – atjaunojamā enerģētika laikā līdz 2040. gadam piesaistīs kopumā 7,8 triljonus dolāru un šajā gadā nodrošinās 70 % Eiropas un 44 % ASV elektroenerģijas patēriņa. Savukārt Bloomberg New Energy Finance ikgadējā ziņojuma New Energy Outlook autori uzskata, ka 2040. gadā pasaulē kopumā atjaunojamās enerģijas avotu daļa elektroenerģijā sasniegs 51 %. 34 % visa patēriņa, pēc ziņojuma autoru domām, tiks saražots saules un vēja elektrostacijās. 2016. gada beigās atbilstīgi Starptautiskās Enerģētikas aģentūras datiem saules elektrostacijās tika saražoti 1,8 %, bet vēja elektrostacijās saražotās elektrības daļa pārsniedza 3 %. 

Taču netrūkst arī skeptiķu, kuri uzskata, ka alternatīvās enerģētikas nākotnes perspektīvas globāli pārskatāmā nākotnē nav tik spožas, kā tās zīmē šīs enerģētikas apoloģēti. Pirmkārt, ūdens (upes, paisumi un bēgumi), saule un vējš nebūt ne visur ir izmantojami enerģijas ražošanai, arī alternatīvās enerģijas avotu lietderības koeficients daudzos gadījumos joprojām ir samērā zems, piemēram, saules paneļiem tas ir vidēji 26 %. Otrkārt, vērienīgai pārejai uz alternatīvo enerģiju ir nepieciešamas arī iespaidīgas jaudas (lasiet: baterijas) šīs enerģijas uzglabāšanai, arī lai garantētu stabilu elektrības piegādi. Patlaban pieejamo tehnoloģiju izmantošana šādu jaudu radīšanai draud ar esošo litija un retzemju metālu pilnīgu izsīkumu pāris desmitgažu laikā, tādēļ daudzi eksperti nešaubās, ka vispārējā alternatīvās enerģētikas izplatība varēs sākties tikai pēc tam, kad būs izstrādātas alternatīvas enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas, kurās tiks izmantoti kādi daudz pieejamāki materiāli. Lielas cerības šajā ziņā tiek saistītas ar nanotehnoloģijām. Tiek uzskatīts arī, ka šo uzdevumu ir nepieciešams atrisināt nākamās desmitgades laikā, citādi radīsies nopietnas problēmas alternatīvās enerģētikas tālākās attīstības ceļā.

Izplatīts ir skeptiķu viedoklis, ka alternatīvās enerģētikas triumfa gājiens krietni ievilksies un ka pat 2100. gadā tā nesasniegs 50 % no visa enerģijas patēriņa

Trešā būtiskā problēma ir izmaksas. Lai sasniegtu t. s. tīkla paritāti – stāvokli, kad patērētāju tēriņi par enerģiju no alternatīviem avotiem kļūst līdzvērtīgi tēriņiem par enerģiju no tradicionālajiem avotiem, – valstīm nākas, minimums, ilgstoši subsidēt alternatīvās enerģijas ražotājus un patērētājus un visbiežāk arī ieguldīt ievērojamus līdzekļus atbilstīgas infrastruktūras izveidē. Bez šāda atbalsta nomācošā vairākumā pasaules valstu tīkla paritāte vienkārši nebūtu iespējama. Savukārt lielus ilgtermiņa izdevumus var atļauties tikai ierobežots valstu loks, kurā neietilpst lielākā daļa attīstības ekonomiku. Attiecīgi arī pāreja uz alternatīvo enerģētiku šajās valstīs solās būt salīdzinoši ilga, pat ja tiks atrastas šobrīd trūkstošās tehnoloģijas. Ir vērts piebilst arī to, ka gandrīz visās bagātajās valstīs, kuras aktīvi atbalsta alternatīvo enerģētiku (Eiropas valstīs, Japānā utt.), visbiežāk katastrofāli trūkst tradicionālo energoresursu, kurus nākas importēt. Alternatīvās enerģētikas attīstīšana, savukārt, ievērojamu daļu līdzekļu, kas citādi tiktu tērēti importam, ļauj atstāt šajās valstīs, garantējot arī to ekonomiku attīstību. Daudzu attīstības valstu gadījumā situācija tikmēr ir diametrāli pretēja – tām pilnīgi pietiek fosilo izejvielu savu enerģētisko vajadzību nodrošināšanai, bet importēt nākas vai nāksies jau alternatīvās enerģijas ražošanai nepieciešamās iekārtas un tehnoloģijas. 

Nepavisam nav mazsvarīgs fakts, ka tehnoloģiskais progress ļauj padarīt videi ievērojami draudzīgākas pat tradicionālās enerģētikas nozares, piemēram, ir izstrādātas tehnoloģijas, kas ļauj ievērojami samazināt ogļu elektrostacijās radīto izmešu atmosfērā daudzumu, dodot iespēju tās pielīdzināt gāzes elektrostacijām, kuras ir pašas tīrākās šajā ziņā. Par ļoti perspektīvu nozari tiek uzskatīta arī atomenerģētika, it īpaši, ja kļūs pieejama bezatlikumu tehnoloģija. Savukārt attiecībā uz tādiem resursiem kā nafta un gāze tiekam aicināti neaizmirst, ka tās abas ir ļoti svarīgas ķīmiskās rūpniecības izejvielas: pasaulē dienā vidēji tiek patērēts nedaudz vairāk par 90 miljoniem barelu naftas, t. sk. 11 miljoni – ķīmiskās rūpniecības vajadzībām, un tiek lēsts, ka tuvāko 15 gadu laikā šis rādītājs pieaugs līdz 17 miljoniem barelu dienā. 

Šo un vēl virknes citu iemeslu dēļ vismaz tikpat izplatīts (ja ne vēl izplatītāks) ir skeptiķu viedoklis, ka alternatīvās enerģētikas triumfa gājiens krietni ievilksies un ka pat 2100. gadā tā nesasniegs 50 % no visa enerģijas patēriņa. Tiesa, tās ir tikai prognozes, kuras jau pēc gada var izrādīties pavisam citādākas.

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Daugavas iela 38-3, Mārupe, LV-2167
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!