Platformu ēnā

Platformu ēnā

Trauslā atrodamība

Daudzi potenciālie klienti dažādus piedāvājumus meklē tieši internetā, nevis apstaigā veikalus, tāpēc interneta veikaliem u. c. komercuzņēmumiem ir ļoti svarīgi, lai viņus tiešsaistē varētu atrast. 

Taču, ja šāda atrodamība vienreiz ir panākta, tas nebūt nenozīmē, ka tā saglabāsies vienmēr. Google u. c. meklētāji regulāri maina un uzlabo savu meklētāju algoritmus, cenšoties piedāvāt rezultātus, kas pēc iespējas precīzāk atbilst tam, ko lietotājs gaida. Taču šādu izmaiņu rezultātā ir iespējams, ka vietne, kas vēl nesen bija viegli atrodama, pazūd meklēšanas rezultātu jūrā. Mainot kritērijus, pēc kuriem tiek noteikta kāda tiešsaistes resursa nozīmība, tas, kas kādreiz ļāva tam kļūt pamanāmam, var vairs neskaitīties tik nozīmīgi. Tāpēc tīmekļa vietņu veidotājiem ir regulāri jāseko tam, kā vietne parādās meklēšanas rezultātos, un jāmeklē, kādi uzlabojumi būtu jāveic.

Līdzīga situācija ir arī tiem uzņēmumiem, kas darbojas Facebook vai līdzīgās sociālo tīklu platformās. Jēdziens platforma šajā gadījumā nozīmē pamatu, uz kura lietotāji paši var kaut ko būvēt: gan vienkāršu tematisko lapu, kurā popularizēt savus piedāvājumus un piesaistīt sekotājus, gan arī jaunas lietotnes, kas nodrošina konkrētajiem sekotājiem un klientiem specifisku funkcionalitāti. Sociālo tīklu platformās var izvietot spēles; lodziņus, kuros interesenti var pierakstīties uz jaunumu saņemšanu savā e-pastā, aptaujas, integrēt uzņēmuma tīmekļa vietnes vai interneta veikala saturu, pieteikties uz konsultāciju vai tikšanos un darīt daudz ko citu.  

Taču arī Facebook sistēma atrodas nepārtrauktā kustībā. Platformas izstrādātāji pastāvīgi attīsta savu programmatūru, un tiem, kas ir izstrādājuši šai videi paredzētas lietotnes, tās laiku pa laikam ir jāatjaunina, lai tās turpinātu darboties.

Platformai izdevīgie noteikumi

Lietotāji, kam ir pieredze Facebook lapu izmantošanā, lai izplatītu savus vēstījumus, droši vien jau zina, ka ne viss, kas, piemēram, uzņēmuma tematiskajā lapā tiek publicēts, nonāk lapas sekotāju redzeslokā. Šeit vēl jo spilgtāk izpaužas šā komunikācijas kanāla atkarība no Facebook algoritmiem un darbības principiem. 

Facebook algoritmi ir veidoti tā, lai sniegtu lietotājiem to, ko, pēc Facebook domām, viņi visvairāk vēlas redzēt. Tas, ka lietotājs ir parakstījies uz kādas Facebook lapas aktualitātēm, nav vienīgais kritērijs, kas ietekmē, ko lietotājs no šīs lapas pats savā satura plūsmā redz. Ja konkrētās lapas ieraksts neizraisa pamanāmu reakciju Patīk vai dalīšanās formātā, Facebook algoritmi var nospriest, ka šis saturs nav gana saistošs, lai to rādītu daudziem lietotājiem. Labs rezultāts ir, ja konkrētajā lapā publicētos ierakstus savā satura plūsmā saņem kaut padsmit procentu no visiem lapas piesaistītajiem sekotājiem.

Atkarība no Facebook algoritmiem un darbības principiem

Sociālo tīklu platformās tiek publicēts milzīgs daudzums informācijas – konkurence par auditorijas uzmanību ir ļoti liela. Tādējādi selektivitāte, ar kādu Facebook atlasa saturu, kas nonāk līdz lietotāju acīm, darbojas kā informācijas filtrs, kas parāda lietotājam svarīgo. 

Šādai izvēlības pieejai gan ir vēl viens iemesls – mudināt platformas lietotājus maksāt Facebook par reklāmām, kas popularizētu to lapas un publicēto saturu. Ja maksājat, varat noteikt mērķauditoriju, kuru par noteikto budžetu vēlaties sasniegt, un tādā gadījumā Facebook parūpēsies, lai tas patiešām notiktu.

Ietekmīgākais redaktors

Ir daudz uzņēmumu, kam ir laba pieredze, izmantojot Facebook, Google u. c. starpniekus, lai sasniegtu auditoriju. Platformu piesaistītā milzīgā auditorija nozīmē potenciālu komunikācijas iespēju. Tomēr šī ir arī mainīga vide, un gandrīz vai neizbēgami ir gadījumi, kad platformu īpašnieku un veidotāju intereses nonāk konfliktā ar platformu iemītnieku interesēm. 

Spilgts principu sadursmju gadījums notika 2016. gada nogalē, kad norvēģu rakstnieks Toms Egelands savā Facebook kontā publicēja fotogaleriju ar spilgtiem karu atainojošiem attēliem. Starp tiem bija arī Nika Uta 1972. gadā uzņemtais slavenais attēls Kara šausmas. Fotogrāfijā ir redzami bērni, kas bēg pēc napalma uzbrukuma Vjetnamas kara laikā, viņu vidū arī kaila meitene. Tā kā Facebook vadlīnijās ir aizliegts publicēt kailskatus, attēls tika dzēsts. Kad laikraksts Aftenposten saistībā ar šo incidentu pārpublicēja attēlu savā Facebook lapā, sekas bija līdzīgas. 

Laikraksta redaktors Espens Egils Hansens ar atklātu vēstuli vērsās pie Facebook vadītāja Marka Zakerberga un uzsvēra, ka formāla pieeja satura vadlīnijām, kas šajā gadījumā ierobežo vēsturiski un kulturāli svarīga satura izplatīšanu, ir pretrunā ar neatkarīga žurnālistikas medija tiesībām uz savu redakcionālo politiku. 

Redaktors norādīja, ka Facebook ar saviem noteikumiem un algoritmiem ir kļuvis par pasaulē ietekmīgāko redaktoru – tas dod ne tikai milzu varu, bet arī uzliek milzu atbildību. Taču bija redzams, ka platformai ar savu atbildību vēl ir problēmas. Noteikumiem, protams, ir jābūt, lai vietnē uzturētu kārtību, bet neatbildēts paliek jautājums, vai pašreizējā satura uzraudzības kārtība ir gana elastīga, arī lai respektētu sabiedrību kultūras atšķirības. Kā rīkoties situācijās, kurās kāds saturs vienā kultūrā ir nepieņemams, bet citā – norma? Ir grūti prognozēt, kurā pusē Facebook šādu sadursmju gadījumā katru reizi nostāsies. 

Kad pēc Aftenposten publikācijas sacēlās tracis, Facebook savu alošanos atzina un attēlu atjaunoja. Varētu teikt, ka viss nokārtojās, taču ne visiem ir tādi resursi kā lielam medijam, kas situācijai spēj piesaistīt publikas uzmanību – mazāki spēlētāji līdzīgā situācijā arī turpmāk nebūt nevar rēķināties, ka tiem izdosies izcīnīt uzvaru. 

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Daugavas iela 38-3, Mārupe, LV-2167
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!