Pavisam gudrās fabrikas

Pavisam gudrās fabrikas

Mūsdienu straujā tehnoloģiskā attīstība ir radījusi arī samērā skaidru vīziju, kāda izskatīsies tālākas nākotnes gudrā rūpnīca. Pilnīgi automatizētā un robotizētā ražotnē, kurai, visticamāk, pat nebūs nepieciešama cilvēka uzraudzība, rūpnieciskos apmēros tiks realizēti individuāli pasūtījumi, turklāt ievērojamu to daļu šī ražotne saņems automātiskā režīmā, bet tiešas cilvēka līdzdalības. Līdzīgi kā viedais ledusskapis jau spēj pasūtīt jaunus pārtikas produktus izlietoto vietā, tā viedais skapis pasūtīs jaunu apģērbu, viedais apavu plaukts – apavus utt. – pēc saraksta. Pilnīgi automatizēta būs arī saziņa ražotāja pusē: viedo fabriku vai pat atsevišķu to moduļu mākslīgais intelekts pats aprēķinās, kuras izejvielas ir vajadzīgas tobrīd nepieciešamo preču saražošanai, un (atkal – bez cilvēka līdzdalības) informēs par savām vajadzībām izejvielu vai ražošanai nepieciešamo iekārtu rūpnīcas, pilnīgi automatizēta būs arī visa piegāde utt. 

Vīzijā iekļaujas arī doma, ka tas viss tiks ražots gluži vai aiz patērētāja mājas stūra, ražošanai izmantojot nelielas robotfabrikas ar daudziem viegli maināmiem moduļiem, kas ļaus tām īsā laikā mainīt produkcijas klāstu vai arī ražot (bieži vien – drukāt, izmantojot 3D drukas tehnoloģijas) vienlaikus plaša spektra produkciju – katrā modulī savu – atkarībā no pieprasījuma. Savukārt situācijās, kad vietējie pasūtījumi nespēs pilnīgi nodrošināt fabriku ar darbu, tās jaudas tiks izmantotas palīdzības sniegšanai tām fabrikām, kur pieprasījums pārsniedz ražošanas iespējas. 

Šādas fabrikas tiks konstruētas no gataviem blokiem, tās darbinās alternatīvās enerģijas avoti, tās neradīs nekādus notekūdeņus vai izmešus atmosfērā, bet nepieciešamības gadījumā būs viegli demontējamas un pārvedamas citur. Savukārt atsevišķus moduļus vai moduļu komplektus būs iespējams uzstādīt būtībā jebkur, tādēļ katrs interesents, kura rocība to atļaus, varēs iegādāties savu nelielu universālo fabriku, kurā varēs saražot vai nodrukāt visu sev nepieciešamo, piemēram, ja kādas mazpilsētas pašvaldība nevēlēsies visu laiku maksāt par ražošanas pakalpojumiem uzņēmumam no malas, tā varēs iegādāties pati savu nākotnes fabriku.

Katrs interesents, kura rocība to atļaus, varēs iegādāties savu nelielu universālo fabriku

Īpaši ir vērts uzsvērt, ka šāda vīzija, kuras īstenošana nereti tiek dēvēta arī par piekto vai pat par pēdējo rūpniecisko revolūciju, vairs bieži netiek pat uzskatīta par futuroloģisku, jo ir balstīta uz jau pastāvošām vai izstrādes stadijā esošām tehnoloģijām. Jau šobrīd darbojas gandrīz pilnīgi automatizētas rūpnīcas, kurās (lai gan ar zināmām atrunām) ir iespējams pasūtīt individuāla dizaina preces, un jau šobrīd pastāv robotizēti darbgaldi u. c. ražošanas iekārtas ar maināmām sastāvdaļām, kas ļauj viegli un ātri pārorientēties no viena produkcijas veida uz citu. It īpaši Āzijas valstīs plaši tiek izmantotas no atsevišķiem konteinerveida blokiem sastāvošas industriālās ēkas, strauju attīstību piedzīvo lietu internets, 3D drukas iekārtas, robotika utt. – šo uzskaitījumu var turpināt ilgi. Visi šie un daudzi citi risinājumi un tehnoloģijas jau šobrīd ir gudro rūpnīcu attīstību nodrošinoši elementi, un ir tikai loģiski, ka dažādu vīziju un prognožu ietvaros tiek apzinātas gudro rūpnīcu tālākās attīstības perspektīvas. 

Cits jautājums gan ir par to, kā attiekties pret ļoti ticamo iespēju, ka pasauli pakāpeniski pārklās pilnīgi autonomu ražotņu un loģistikas tīkls, kuru kontrolēs mākslīgo intelektu kopums un kas cilvēci nodrošinās ar vairumu tai nepieciešamo plašpatēriņa preču. Tradicionāli šī perspektīva tiek aplūkota galvenokārt no tehnoloģiskā, kā arī no uzņēmēju viedokļa. Tehnoloģiski, kā jau minēts, vīzijas īstenošana ir iespējama, lai gan atšķiras viedokļi par termiņiem – tie tiek minēti dažādi, sākot ar 10–15, bet beidzot ar 50 un vairāk gadiem. Savukārt, no uzņēmēju viedokļa raugoties, tas ir izdevīgi: gan tādēļ, ka automatizētām un robotizētām sistēmām nav jāmaksā darba alga, gan tādēļ, ka atrašanās vienotā tīklā vismaz teorētiski ļaus panākt ražotņu maksimālu noslogošanu, kas šobrīd ir problemātiski. Perspektīva ir izdevīga visiem, kuri ir vai varētu būt iesaistīti kā šo fabriku ražošanā, tā darbības nodrošināšanā, – sākot ar programmētājiem un beidzot ar dažādu preču izstrādātājiem atbilstīgi jaunajām prasībām. (Šādos apstākļos vairs nepietiks tikai ar kaut vai jaunas un pircējiem interesantas preces dizaina izstrādi, būs nepieciešama arī atbilstīga programmatūra, kas padarīs iespējamu preces nodrukāšanu vai saražošanu robotfabrikās, modelēšanu atbilstīgi patērētāju vēlmēm utt.) Visizdevīgākā šāda vīzija, protams, ir tām kompānijām, kas cer ražot nākotnes fabrikas un dažādus to elementus – kā fiziskos, tā virtuālos.

Automatizētām un robotizētām sistēmām nav jāmaksā darba alga

Sabiedrībai tiek piedāvātas ļoti lētas individuāla dizaina plašpatēriņa preces turpat, aiz mājokļa stūra, un, protams, iespēja piedalīties ražošanas procesos iepriekš aprakstītajos un vēl virknē citu veidu. Cita iespēja būs atrast kādu jaunu un, vēlams, radošu nodarbošanos, jo ir maz šaubu, ka arī dažādus tehniskos, remonta u. tml. darbus veiks roboti, turklāt darīs to labāk un lētāk, nekā spētu cilvēks. Un tieši te arī slēpjas galvenais gudro nākotnes fabriku klupšanas akmens: jo plašāka kļūs robotizācija un automatizācija, jo mazāk nepieciešama gudrajās fabrikās būs cilvēku klātbūtne. Jau šobrīd kādas ražotnes pārtapšana par gudro fabriku beidzas ar to, ka darbu saglabā tikai labi ja desmitā daļa no iepriekš ražotnē strādājušajiem darbiniekiem. Tā kā pagaidām gudro fabriku skaits ir neliels, šīm izmaiņām nav būtisku sociālo seku, jo strādnieki, it īpaši kvalificēti, viegli atrod jaunas darba vietas. Citādi būs, ja sāksies tāda vispārēja pāreja uz gudrajām fabrikām, kuras dēļ iestāsies jaunu darba vietu deficīts. Jo vērienīgāka būs ražotņu automatizācija, jo mazāk tajās būs nepieciešams strādājošo, un jau pēc dažiem gadu desmitiem periods, kad darbu saglabāja desmitā daļa, tiks uzskatīts par gluži vai zelta laikmetu strādājošajiem. 

Kur paliks nomācošais vairākums šo cilvēku, neviens nespēj atbildēt, jo apgalvojums, ka viņi atradīs kādu jaunu, radošu nodarbošanos, ir, pieklājīgi izsakoties, nepārliecinošs. Kad pirms 10 gadiem sākās globālā ekonomiskā krīze, neviens taču neaicināja pēkšņi bez darba palikušos cilvēku miljonus pievērsties dzejai, mākslai un mūzikai, labi apzinoties šāda aicinājuma bezjēdzību. Savukārt tādus risinājumus kā, piemēram, garantētais ienākumu minimums katram pilsonim nevar atļauties pat daudzas bagātās valstis, un tas visticamāk nozīmē, ka ar nākotnes pavisam gudro fabriku masveida ieviešanu nāksies ievērojami pagaidīt sociālu iemeslu dēļ. 

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Izstāžu centrs Ķīpsala, Rīga
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!