MI mūs vēro, dzird un apkalpo

MI mūs vēro, dzird un apkalpo

Zina, protams, jo kaut kad kādai interneta vietnei paši to esam atklājuši vai to atklāj kāds cits (kaut vai minētā dzimšanas dienas gaviļniece), un savilka kopā. Gandrīz visa informācija un izklaide internetā ir bez maksas, taču par to ir samaksāts ar kaut ko daudz vērtīgāku par eiro vai dolāriem. Pat nepērkot, vienkārši klikšķinot uz dažādām grāmatu vai preču ikonām tirdzniecības platformā Amazon.com, ģenerējam datus par savām interesēm un barojam vienu no rafinētākajām vēlmju nolasīšanas sistēmām pasaulē – Amazon rekomendācijas, kuras uzpeld, lietojot tā mājaslapu, vai regulāri parādās e-pasta ziņojumos. Tā kā Amazon visā pasaulē ir desmitiem, pat simtiem miljonu lietotāju (pircēju) un miljardiem transakciju, tam, lai šo milzu datu plūsmu izsijātu, apstrādātu un fokusētu uz katru lietotāju kā indivīdu, ir nepieciešama milzu datu apstrādes kapacitāte un dažādi lielo datu (big data) apstrādes risinājumi, kā arī MI funkcijas, kas datu okeānā atrod un atlasa atsevišķas ūdens lāsītes – pircēju grupas pēc interesēm un pat indivīdus.

Simulē smadzeņu  šūnu darbību

Kā tas notiek? Ar programmēšanu ir iespējams simulēt cilvēka smadzeņu struktūru un nervu sistēmas šūnas – neironus. Bioloģiskā vidē (smadzenēs) tie ļoti aptuveni atbilst pusvadītājiem, kas veido datoru mikroprocesorus, un, tāpat kā pusvadītāji mikroshēmā, neironi spēj savstarpēji komunicēt un, saslēdzoties tīklā, saprast, kuras informācijas apstrādes metodes ir veiksmīgākas. Jau ilgāku laiku tīrajā datorzinātnē (laboratorijās) ir strādāts ar neironu tīklu (neural networks) uzbūvi un attīstību, bet pēdējos gados ir attīstītas metodes, kā šie tīkli, tagad jau kā lietojumprogrammas, var padziļināti mācīties apgūt datubāzes un datu plūsmas (kaut vai simtiem miljonu Amazon pircēju paradumus) un izdarīt komerciāli derīgus secinājumus. 

Šādus MI paņēmienus attīsta arī Latvijā. Kā pērn medijiem skaidroja Latvijas Universitātes Mākslīgā intelekta laboratorijas vadošais pētnieks Guntis Bārzdiņš, „ir noticis liels lēciens uz priekšu zinātnē, ir radusies jauna datoru arhitektūra, t. s. dziļie neironu tīkli, kas atšķiras no klasiskās datoru arhitektūras, kuru mēs ikdienā lietojam”, un kas „ātri rēķina ļoti kompleksas problēmas, un viss, kas balstās uz šīs jaunās arhitektūras, ir tas MI jeb dziļā mašīnmācīšanās (deep learning), par kuras sasniegumiem mēs jūsmojam pēdējā gada laikā”.

MI funkcijas datu okeānā atrod un atlasa atsevišķas ūdens lāsītes

Viena no sarežģītākajām problēmām, kuru ar MI palīdzību pakāpeniski risina, ir cilvēku dabiskās balss un valodas saprašana. Daudzi, pat labi angļu valodas pratēji, jau pirms gadiem ir izlamājušies ar dažādām šādām balss vadītām klientu apkalpošanas sistēmām, kas pārsvarā darbojas lielajās pasaules valodās, taču starplaikā, kā nesen ziņoja žurnāls The Economist, tieši pateicoties mašīnmācīšanās paņēmieniem, balss atpazīšana ir veikusi būtisku lēcienu uz priekšu un piedzīvojusi uzlabojumus. 

Runa bija par Amazon mājas viedierīci Echo, kas atgādina slaidu kafijas vārāmo bez roktura un kurā mājo asistente Alexa

Tas, savukārt, nozīmē, ka tuvojas brīdis, kad mūsu saskarsme ar dažādām informācijas sistēmām notiks arvien dabiskāk – ar balsi, nevis lietojot klaviatūru klēpjdatorā vai citā ierīcē. Mācoties vēstures eksāmenam vecajos laikos (90. gadu sākumā), to, kad notika Ulmaņa apvērsums, students taču pavaicāja kursabiedram, nevis metās izpētīt Google. Arī tagad iegūt atbildes, izsakot jautājumu balsī, ir iespējams (vismaz angļu u. c. valodās), pateicoties dažādām jaunām sistēmām, ko var izvietot pat mājās, turklāt, lai jautātu un saņemtu atbildi, nevajadzēs turēt rokā viedtālruni vai uzrunāt datoru.

Aleksa, aizveries!

Kad nesen pēc maldīšanās pa Bērklija kalniem (Kalifornijas štatā) ierados pie sava Kolumbijas Universitātes studiju biedra un 90. gadu jauno tehnoloģiju žurnāla WIRED dibinātāja Luisa Roseto, viņš pavēra durvis, sveicinot pamāja ar galvu un skaļi teica: „Shut up, Alexa!” (‘Aizveries, Aleksa!’) Momentā apklusa fonā skanošā mūzika, bet es apmulsu, jo zinu, ka ne viņa meitu, ne dzīvesbiedri nesauc par Aleksu. Izrādījās, ka pavēli izslēgt mūziku viņš deva vienai no vairākām dežūrierīcēm, kas atradās mājās, konkrēti – runa bija par Amazon mājas viedierīci Echo, kas atgādina slaidu, melnu kafijas vārāmo bez roktura un kurā mājo asistente Alexa

Echo ir vienmēr dzirdīgas ausis, kas savieno ar Alexa, kura, savukārt, spēj mācīties un pielāgoties cilvēkiem, pie kuriem viņa dzīvo. L. Roseto mājās, blakus Echo, stāvēja arī balts Google Home rīks, kas izskatījās kā kafijas dzirnaviņas, bet faktiski darīja to pašu, ko Echo, un kurā mājo daudziem Android operētājsistēmas lietotājiem pazīstamais Google Assistant. Gan tas, gan Alexa spēj atbildēt ar balsi, un abi liekas patapināti no pirmās – Apple iPhone u. c. Apple rīkos (pēdējā laikā arī portatīvajos un galda datoros) sastopamās – ar balsi darbināmās asistentes Siri. 

Visvairāk izplatītais risinājums Latvijā, iespējams, ir tieši Apple izstrādātais Siri. Sākotnēji, 2011. gadā, tas parādījās kā iPhone lietotne. Siri, uzrunāta amerikāņu angļu valodā, amerikāniski atbild, ka protot vairākas valodas, un atver portatīvā datora ekrāna logu, kur ir rakstīts, ka runājot vairākos ķīniešu dialektos, holandiešu, angļu, franču, itāļu, vācu un spāņu valodā un saprotot, proti, lietotne sapratīs lūgumus šajās valodās, bet nespēs sniegt balss atbildes, arābu, dāņu, somu, japāņu, korejiešu, malajiešu, norvēģu, Brazīlijas portugāļu, krievu, zviedru, taju, turku valodu, kā arī ivritu. Arī angļu valodā Siri gan telefonā, gan datorā atbildes sniedz rakstiski, parādot virkni interneta resursu, kuros var atrast informāciju, piemēram, cik bieži ir iespējams lidot no Rīgas uz Stokholmu. Pirmo reizi, uzdodot Siri tālruņa versijai šo jautājumu, lietotne aizķērās pie vārda Rīga un angļu valodā savā (sievietes) balsī sāka lasīt garu Vikipēdijas ierakstu par Rīgu. 

Interesanti, ka Siri tuvākie konkurenti ir palīgs Cortana, kas ir komplektēts ar Microsoft operētājsistēmu Windows 10 un tās mobilo ierīču variantiem, kā arī minētais Google Assistant. Cortana var lietot, gan rakstot jautājumus, gan jautājot balsī. Patlaban tas saprot vismaz septiņas valodas, to vidū angļu valodas amerikāņu un britu paveidu.

Ceļš uz informatīviem pakalpojumiem visur un vienmēr

Uz ko tas viss ved? Ar laiku mājokļos un birojos mazs melns stabiņš (vai kafijas dzirnaviņas, kas nemaļ pupiņas) pārņems lielu daļu datoru u. c. ar podziņām vai klaviatūru darbināmu datu ierīču funkciju, būs iespējams pat rakstīt un nosūtīt e-pasta ziņas ar balss komandām vai sazvanīt cilvēkus un ar viņiem sarunāties, izmantojot viedpalīgu. Sāks iestāties tas, ko daži sauc par visaptverošās datošanas (ubiquitous computing) laikmetu, kad ikdienas informatīvie un komunikācijas pakalpojumi vienkārši iekļaujas ierastajā vidē un to izmantošana nav nekas īpašs. Informācija būs tikpat pašsaprotama un nemanāma kā elektrība, kas vairs sen nav nekāds brīnums un pilda virkni funkciju – apgaismo, silda, dzesina, cep, samaļ gaļu, saldē u. c. Arī šīs funkcijas varēs vadīt ar viedpalīgiem, piemēram, pa ceļam uz Mārupi no kārtējā korķa lūdzot Siri ieslēgt apkuri.

Krājas lietotāju darbības vēsture

Nav grūti iedomāties, ka Siri parastā iPhone tālrunī neglabā visu Vikipēdijas saturu vai Stokholmas metro sarakstu – tā, līdzīgi citiem balss palīgiem, cieši sadarbojas ar milzu informācijas krājumiem un datu apstrādes resursiem t. s. mākonī. Arī balss komandu analīze notiek ārpus ierīces – attālinātā mākoņdatošanas centrā. Šajā datu centrā, iespējams, glabājas lietotāju darbības vēsture, radot zināmus jautājumus par privātumu. ASV sabiedrība jau diskutē, vai Echo dzird visu, jo policija kādā slepkavības lietā centās iegūt datus no Echo, kas bija atradies nozieguma vietas tuvumā. 

Latvijas iedzīvotājiem šie pakalpojumi pagaidām ir pieejami tikai svešvalodās, to vidū angļu un krievu valodā, kuras daudzi zina. Tomēr valodu tehnoloģiju kompānija Tilde izstrādā risinājumus latviešu valodas izmantošanai datorprogrammās un internetā, un The Economist raksta, ka viens no prioritārajiem runas analīzes tehnoloģiju lietojumiem ar Eiropas Savienības finansējuma atbalstu ir mazās valodas. Iespējams, jau 2018. gadā Siri vai līdzīgai lietotnei skaidrā latviešu valodā varēsim prasīt: „Cikos sāksies Latvijas simtgadības svinību parāde?” 

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Daugavas iela 38-3, Mārupe, LV-2167
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!