Komerciālais kosmoss

Komerciālais kosmoss

Par vienu no populārākajām pēdējo gadu tēmām, it īpaši Holivudas kinoproducentu vidū, ir kļuvis kosmoss. Ja ne puse, tad pavisam noteikti trešā daļa t. s. kases gabalu tā vai citādi ir saistīta ar zvaigžņotajām debesīm. Lai gan ne Holivudas apmēros, taču strauji ir palielinājusies Visuma iekarošanas tematikas daļa arī citu kinoindustriju – Eiropas, Japānas, Krievijas – produkcijā. Vienlaikus ar kinoindustriju aug arī kosmosa tēmām veltītas televīzijas produkcijas – sākot ar seriāliem, bet beidzot ar populārzinātniskiem raidījumiem –, datorspēļu, zinātniskās fantastikas literatūras, komiksu, rotaļlietu utt. daudzums kā virtuālajā, tā reālajā vidē. Iepriekšējo (un vienlaikus pirmo) reizi šāda kosmisko tēmu popularitāte tika piedzīvota pēc PSRS kosmonauta Jurija Gagarina pirmā lidojuma apkārt Zemei un ASV astronautu paciemošanās uz Mēness.

Kosmosa tematikas popularitātes kāpums galvenokārt ir saistīts ar lielvalstu un biznesa struktūru interesi par iziešanu aiz Zemes robežām un ievērojamu tās pieaugumu. Kā sasniegumi, tā ieceres tiek plaši atspoguļotas plašsaziņas līdzekļos, tēma atkal ir kļuvusi aktuāla – un attiecīgi palielinās tās loma arī masu kultūrā. Pirmā kosmosa iekarošanas buma pamatā bija divu tālaika lielvalstu – ASV un PSRS – kā ideoloģiskā, tā militāri tehniskā (kosmoss – tās ir raķetes, kuras var lidot ne tikai zvaigžņotās debess virzienā) konkurence, bet finansiālajiem vai biznesa jautājumiem tika pievērsts ļoti maz ievērības, savukārt tagad situācija jūtami atšķiras. Lai gan ievērojama loma jo projām ir militārajiem aspektiem, vismaz tikpat svarīga, ja ne pat svarīgāka, ir kļuvusi arī kosmosa komerciāla izmantošana. 

Šobrīd galvenais kosmiskās uzņēmējdarbības virziens ir dažādu satelītu, galvenokārt sakaru un telesakaru pavadoņu (90 % tirgus), kā arī zinātniskiem mērķiem paredzētu iekārtu, nogādāšana orbītā. Pēdējā laikā aizvien izplatītāka kļūst arī privāto satelītu palaišana, lai gan nekādas racionālas jēgas no tiem visbiežāk nav. Komerciālo satelītu nogādāšanas orbītā tirgū ilgstoši dominēja Krievija un Eiropas Savienība (ES), būtībā – Francija, tomēr 2017. gadā līderpozīcijās ir izvirzījusies Dienvidāfrikas izcelsmes amerikāņu miljardiera Īlona Maska izveidotā kompānija SpaceX. SpaceX šobrīd vienīgais pasaulē raķetēs Falcon 9 lieto uz Zemes atpakaļ pavēršamu, daudzkārt izmantojamu raķetes pirmo pakāpi. Falcon 9 inženieri var variēt ar raķetes dzinēju skaitu, mainot to atkarībā no kravas svara, un abi šie faktori ļauj samazināt kravu nogādāšanas kosmosā izmaksas pat līdz 30 %, salīdzinot ar konkurentiem. Rezultātā tiek lēsts, ka 2017. gadā SpaceX daļa apmēram 5 miljardus ASV dolāru gadā vērtajā komerciālo satelītu palaišanas tirgū sasniegs 45 %, bet 2018. gadā pieaugs līdz 60 %. 

Ir gaidāms, ka 2018. gadā Falcon 9 kļūs arī par Dragon V2 (pilotējamās versijas cilvēku pārvadāšanai) oficiālo raķeti

Falcon 9 tiek izmantots ASV kosmiskā kravas kuģa Dragon nogādāšanai uz Starptautisko kosmosa staciju, un ir gaidāms, ka 2018. gadā Falcon 9 kļūs arī par Dragon V2 (pilotējamās versijas cilvēku pārvadāšanai) oficiālo raķeti. Turklāt SpaceX negrasās apstāties pie sasniegtā un sola, ka jau 2018. gadā lidojumus sāks raķete Falcon Heavy, kas arī būs daļēji vairākkārt izmantojama un zemākajā orbītā spēs nogādāt pat līdz 63,8 tonnām lietderīgās kravas. Perspektīvā tiek solīts ar šo raķeti sasniegt Marsu, līdz kuram ar Falcon Heavy (atbilstīgi SpaceX aplēsēm) varēs nogādāt 16,8 tonnas lietderīgās kravas. Tā kā Falcon Heavy būtībā būs tas pats Falcon 9 (raķetes smagajā variantā tiks izmantota tāda pati pirmā pakāpe, vienīgi aprīkota ar maksimālo iespējamo dzinēju skaitu – deviņiem, bet kā sānu paātrinātāji tiks izmantotas uz Zemes atgriezušās Falcon 9 pirmās pakāpes), ir ļoti ticams, ka arī šis projekts būs komerciāli veiksmīgs. Cik ilgi turpināsies SpaceX triumfs, gan nav zināms,jo arī Krievijas valsts uzņēmums Roskosmos plāno atjaunot vēl PSRS laikā sāktās daudzkārt izmantojamo raķešu iestrādes, un līdzīga ideja it kā tiek apspriesta arī ES. 

Privāti un ievērojami lētāki pārvadājumi, pēc daudz ekspertu domām, liks atgriezties pie tāda kosmosa apguves virziena kā kosmiskais tūrisms, par kuru daudz tika runāts vēl pagājušajā desmitgadē, taču kura attīstīšanas plāni apstājās – daļēji finanšu krīzes ietekmē, bet daļēji atsevišķu tehnisku problēmu dēļ. Konkrētu plānu pagaidām gan trūkst, izņemot vienīgi Krievijas solījumu 2020. gadā aizvizināt tūristus līdz Mēnesim un atpakaļ. Tiesa, brauciena cena vienai personai – 120 miljonu ASV dolāru – nav tāda, ko varētu dēvēt par masu tūrismu rosinošu, taču tas ir tikai pagaidām. Dienaskārtībā atkal ir atgriezusies arī orbitālo viesnīcu tēma, lai gan šajā ziņā tāpat nav konkrētu plānu. Pastāv versija, ka jau pārskatāmā nākotnē varētu sākties orbitālo laboratoriju vai pat rūpnīcu attīstība – kosmosā daudzi materiāli spēj iegūt unikālas īpašības, un par šādiem materiāliem pastiprināti interesējas daudzas starptautiskās korporācijas, it īpaši tehnoloģiju jomā strādājošās.

Jau pārskatāmā nākotnē varētu sākties orbitālo laboratoriju vai pat rūpnīcu attīstība – kosmosā daudzi materiāli spēj iegūt unikālas īpašības

Visbeidzot – nav noliedzams fakts, ka Zemes iedzīvotāju skaita palielināšanās, kā arī aizvien pieaugošs saimnieciskās darbības apjoms rada ekoloģiskas problēmas un jau drīzā nākotnē draud izraisīt daudzu resursu, to vidū arī dzīvībai nozīmīgu (ūdens), trūkumu vai pilnīgu izsīkumu. Augsti tehnoloģisku produktu izgatavošanai ir nepieciešams liels skaits dažādu, bieži vien retu ķīmisko elementu (tikai lai izgatavotu viedtālruni, tādu ir nepieciešams vairāk par 60), starp kuriem ir arī tādi, kuru krājumi atbilstīgi dažām aplēsēm izsīks jau ap 2030. gadu. Resursu bads, protams, draud ne tikai augsto tehnoloģiju ražotājiem, bet arī virknei citu industriju. Taču Saules sistēmā valda lielākās daļas šo resursu pārpilnība, tādēļ jautājums nav, vai sāksies to rūpnieciska ieguve un izmantošana, bet gan – kad tas notiks un kas būs galvenās šo resursu ieguvējas – privātas kompānijas vai tomēr valstu kosmiskās korporācijas un aģentūras. 

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Daugavas iela 38-3, Mārupe, LV-2167
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!