Kā nekļūt par izspiedēju upuri?

Kā nekļūt par izspiedēju upuri?

Izspiedējvīrusi bloķē lietotāja datoru un apmaiņā pret tā atbloķēšanu pieprasa pārskaitīt naudu. Nauda parasti ir jāsūta kādā no kriptovalūtām, piemēram bitmonētās, kas tās saņēmējam ļauj palikt anonīmam. Lai mudinātu sadarboties, vīruss parasti norāda termiņu, līdz kuram pārskaitījums ir jāveic, pretējā gadījumā piedraudot failu piekļuvi neatjaunot nekad. Tiesa, arī samaksāšanas gadījumā nav garantijas, ka datus izdosies atgūt.

Ja lietotājs jau ir kļuvis par šādas nelaimes upuri, parasti atliek tikai divi varianti: vai nu uz mūžiem atvadīties no saviem failiem, vai arī samaksāt. Izspiedējvīrusi parasti izmanto modernus šifrēšanas algoritmus, un ar pašreizējām datoru jaudām to kodu uzlauzt ir grūti. Ir bijuši gadījumi, kad datordrošības speciālistu rokās vienā vai otrā veidā nonāk šifrēšanas atslēga, kuru var izmantot, lai datus atgūtu, tomēr tas nav bieži. 

Lai nenonāktu smagas izvēles priekšā – maksāt un (vai) neatgūt failus –, ir nepieciešams jau savlaicīgi apzināties riskus un rīkoties, lai tos samazinātu. Pirmkārt, svarīgākajiem datiem ir nepieciešams regulāri veidot rezerves kopijas. Ja jūsu dators tiks bloķēts, bet vērtīgu un no citiem avotiem neatgūstamu datu tur nebūs, varēs vienkārši formatēt cieto disku, dzēšot visu informāciju, un no jauna uzstādīt operētājsistēmu (OS) un lietojumprogrammas.

Otrkārt, ir jābūt piesardzīgiem darbā ar nezināmiem failiem un interneta saitēm. Izspiedējvīrusi bieži vien izplatās pa e-pastu – lietotājs saņem ziņu ar pielikumu vai saiti uz kādu tiešsaistes resursu kopā ar intriģējošu aprakstu. Ir jāatceras, ka vēstules sūtītāja datus e-pastā viltot ir itin viegli. Tas vien, ka sūtītājs ir it kā pazīstams cilvēks, pats par sevi vēl negarantē, ka sūtījums ir drošs. Ja saņemat vēstules, kuru saturs šķiet dīvains un neatbilst tam, ko no konkrētā sūtītāja varētu sagaidīt, pievienotos pielikumus nevajadzētu atvērt. 

Galvenie izsargāšanās principi ir it kā vienkārši un jau neskaitāmas reizes atkārtoti, tomēr pārāk bieži datorlietotāji sevi uzskata par tik gudriem, ka ar viņiem kas tāds atgadīties nevar. Taču kļūmes var gadīties par datorekspertiem!

Treškārt, regulāri ir jāatjaunina izmantotā datorprogrammatūra. Windows 10 šādai atjaunināšanai būtu jānotiek automātiski, taču par vecāku OS un dažādo lietojumprogrammu caurumu lāpīšanu lietotājam ir jāpārliecinās pašam. Kad 2017. gada maijā arī Latviju reizē ar citām valstīm sasniedza izspiedējvīruss WannaCry, tas izmantoja Windows OS drošības caurumu, kura ielāps bija publicēts jau pirms vairākiem mēnešiem, tomēr daudzi lietotāji sistēmas atjaunināšanu nebija uzskatījuši par svarīgu. 

Galvenie izsargāšanās principi ir it kā vienkārši un jau neskaitāmas reizes atkārtoti, tomēr pārāk bieži datorlietotāji sevi uzskata par tik gudriem, ka ar viņiem kas tāds atgadīties nevar. Taču kļūmes var gadīties par datorekspertiem! Ir vērts sākt vairāk domāt par piesardzību un saviem datora un interneta lietošanas paradumiem. 

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Daugavas iela 38-3, Mārupe, LV-2167
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!