Hyperloop starp optimismu un realitāti

Hyperloop starp optimismu un realitāti

Hipercilpas (angļu val. hyperloop) ideju 2012. gadā izstrādāja un gadu vēlāk prezentēja plaši zināmais inovāciju miljardieris Īlons Masks. Iecere ir īpašu, galvenokārt pasažieriem, taču arī kravu pārvadājumiem paredzētu kapsulu pārvietošanās uz gaisa spilveniem pa speciālām virszemes caurulēm ar zemu gaisa spiedienu. Sistēma, kuru darbinātu galvenokārt atjaunojamā enerģija, ļautu kapsulām sasniegt līdz 1,2 tūkstošiem kilometru stundā ātrumu, kas ir divreiz lielāks par lidmašīnu un 3–4 reizes lielāks par vilcienu ātrumu. Sistēmām, vismaz teorētiski, nav lielu ekspluatācijas izdevumu, un tas ļautu noteikt zemas biļešu cenas un padarīt hipercilpu pieejamu ikvienam braukt gribētājam. Interesanti – pats Ī. Masks nenodarbojas ar hipercilpas būvniecību, bet gan tikai ar idejas virzīšanu un investoru piesaisti. Plašāk zināmās no kompānijām, kuras cenšas attīstīt hipercilpas projektus, ir amerikāņu Hyperloop One un Hyperloop Transportation Technologies (HTT), Kanādas TransPod, Indijas DGWHyperloop un vēl vairākas citas. 

Kā uzskata MarketsandMarkets analītiķi, jau 2022. gadā transportlīdzekļi, kas izmanto hipercilpas tehnoloģiju, pasaules ekonomikai dos 1,35 miljardus ASV dolāru, bet dažu turpmāko gadu laikā šis rādītājs augs vidēji par 47,2 % gadā un 2026. gadā sasniegs 6,34 miljardus dolāru. Tiek uzskatīts, ka lielāko daļu izaugsmes nodrošinās pasažieru pārvadājumi, kas arī aizņems lielāko daļu tirgus. Kompānijas ziņojumā tiek atzīmēts, ka šīs tehnoloģijas komerciāla izmantošana ASV (kur iecerēts savienot Losandželosu un Sanfrancisko) sāksies ne ātrāk kā 2023. gadā, savukārt par pionieri šajā ziņā varētu kļūt Dienvidkoreja, kur HTT jau 2018. gadā plāno sākt būvēt hipercilpas pasažieru cauruli, kas ekspluatācijā varētu stāties 2021. gadā. Vēl viens HTT projekts ir Čehijas un Slovākijas savienošana – tur transporta sistēmai atbilstīgi sākotnējai iecerei ir jāsāk darboties 2024. gadā. Kompānija risina sarunas par tehnoloģijas izmantošanu arī ar AAE Abū Dabī emirātu un Indonēziju. 

Galvenais HTT konkurents Hyperloop One izvērš aktīvu darbību ASV, bet 2017. gada jūnijā paziņoja arī par virkni plānu attiecībā uz Eiropu. Uzņēmums prezentēja deviņus iecerētos Eiropas maršrutus, kuru kopējais garums sasniedz 5 tūkstošus kilometru. Hyperloop One Eiropā plāno savienot Korsiku ar Sardīniju (451 km), Igauniju ar Somiju (90 km), Spāniju ar Maroku (629 km); izbūvēt trases Vācijā (1991 km), Polijā (415 km), Nīderlandē (428 km); ir iecerēti trīs maršruti Lielbritānijā, kas savienos salas ziemeļus ar dienvidiem (666 km), vairākas salas ziemeļu pilsētas (545 km), kā arī Skotiju ar Velsu (1060 km). 

Jau 2022. gadā transportlīdzekļi, kas izmanto hipercilpas tehnoloģiju, pasaules ekonomikai dos 1,35 miljardus ASV dolāru

Ir vērts piebilst, ka hipercilpa nav vienīgais projekts, kura ietvaros pasažieru vai kravu pārvadājumiem tiek paredzēts izmantot caurules ar zemu gaisa spiedienu. Līdzīgi risinājumi ir piedāvāti arī pirms 100 un vairāk gadiem. Pirmā hipercilpas iecere, kas parādījās vēl 1869. (!) gadā un neatradās tālu no īstenošanas, bija ne vairāk un ne mazāk kā sākotnējais Ņujorkas metro projekts, tomēr nesamērīgās izmaksas un virkne neatrisināmu tehnoloģisku problēmu lika par ieceri aizmirst, izvēloties tradicionālos pasažieru pārvadājumus ar vilcieniem. Šveicē trīs gadu desmitus aktuāls bija Lozannas Šveices Federālā tehnoloģiju institūta inženiera Marsela Žubēra ierosinātais projekts Swissmetro: tajā bija paredzēts izmantot magnētisko levitāciju un vakuuma caurules pasažieru pārvadājumus ar vilcieniem, kas ļautu ievērojami samazināt ceļā pavadāmo laiku. Projekts tomēr netika īstenots varasiestāžu pretenziju un investoru trūkuma dēļ. Interesentiem labi zināms ir konsorcijs ET3 Global Alliance, kas jau divus gadu desmitus nodarbojas ar cauruļvadu pārvadājumu popularizēšanu un kuram pieder liels skaits dažādu ar tiem saistītu patentu. 

Atbilstīgi ET3 Global Alliance aplēsēm jau šobrīd, izmantojot vakuuma vilcienu (vactrain) tehnoloģiju, ir iespējams sasniegt 600 kilometru stundā pārvadājumu ātrumu, bet tālākā perspektīvā ātrums varētu pieaugt līdz pat 6,5 tūkstošiem kilometru stundā, piemēram, ļaujot no Ņujorkas nokļūt Pekinā divu stundu laikā. Tiek apgalvots, ka šīs tehnoloģijas ietvaros tiek patērēts 50 reižu mazāk enerģijas, nekā tāda paša apjoma pārvadāšanai patērē elektromobiļi vai elektrovilcieni, savukārt sistēmas izbūvēšana izmaksātu 10 reižu mazāk nekā ātrgaitas dzelzceļa būvniecība un četras reizes mazāk par autostrādes izbūvēšanu. Kā liecina konsorcija publiskotā oficiālā informācija, 2016. gada beigās tas bija pārdevis kopumā 380 licences patentu izmantošanai 22 pasaules valstīs, bet lielākā interese par licencēm esot bijusi Ķīnā. Ir vērts piebilst, ka 2013. gadā ET3 Global Alliance vadītājs Derils Osters ar Ī. Masku vienojās par to, ka miljardieris ieguldīs līdzekļus ET3 izmēģinājumu poligona izveidē. Tiesa, pēc visa spriežot, šī vienošanās tā arī ir palikusi solījumu līmenī. Konsorcija aktivitātes joprojām nav vainagojušās ar reālu, darbojošos projektu īstenošanu. 

Fakts, ka neviens no vactrain projektiem līdz šim tā arī nav īstenots, arī virknes neatrisinātu tehnisko jautājumu dēļ, ir radījis daudz skeptiķu, kuri apšauba hipercilpas nākotnes perspektīvas, turklāt tas nav vienīgais iemesls šaubām. Arī magnētiskā levitācija ir zināma jau kopš 20. gadsimta 60. gadiem, tomēr vairāk nekā pusgadsimta laikā tā ir izmantota tikai četru vilciena līniju būvniecībā trīs valstīs – Japānā, Dienvidkorejā un Ķīnā. Galvenā problēma – praksē princips ne tuvu nedarbojas tik labi kā teorijā, turklāt reāli sasniegtais ātrums ir jūtami mazāks par teorētiski plānoto. Arī hipercilpas izmēģinājumi, kas gan pagaidām ir notikuši vien īsā distancē, pagaidām ir ļāvuši sasniegt vien ātrumu, nedaudz lielāku par 300 kilometriem stundā. Tiesa, tas ir tikai pagaidām. 

Otra būtiska problēma – apgalvojums par hipercilpas sistēmu izveides pieticīgajām izmaksām, pēc daudzu ekspertu domām, neatbilst patiesībai, galvenokārt tādēļ, ka sistēmas funkcionēšanai nepietiks tikai ar virszemes līnijām, daudzos gadījumos nāksies būvēt tuneļus, kuru celtniecība joprojām ir ļoti dārgs prieks, 

Nav izslēgta iespēja, ka hipercilpa vēl ilgi atradīsies tikai perspektīvo ieceru kategorijā

par spīti neskaitāmu inženieru centieniem daudzu gadu desmitu garumā. Ir ļoti ticams arī, ka pārmērīgs optimisms valda attiecībā uz potenciālo pasažieru skaitu, jo aplēses liecina, ka daudzos gadījumos to cilvēku skaits, kas regulāri pārvietojas pa potenciālajiem hipercilpas maršrutiem, visbiežāk ir pietiekams labi ja ieguldījumu atpelnīšanai ilgā laikposmā, tādēļ idejas aizstāvju domu, ka reizē ar hipercilpas ieviešanu ievērojami pieaugs arī ceļot gribētāju skaits, apstiprināt neviens nevar. Tādējādi nepavisam nav izslēgta iespēja, ka hipercilpa vēl ilgi atradīsies tikai perspektīvo ieceru kategorijā. 

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Daugavas iela 38-3, Mārupe, LV-2167
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!