Arī viedtālruņus apdraud vīrusi

Arī viedtālruņus apdraud vīrusi

Ceļš uz tālruņu vīrusiem

Vīrusi kā datoru drošības jomas izaicinājums ir bijuši zināmi jau kopš laika, kad personālie datori tikai sāka nonākt plašākā lietošanā, tādējādi arī aizsargāšanās no tiem allaž ir bijusi gandrīz vai pašsaprotama. 

Ar mobilajiem tālruņiem ir bijis mazliet citādi. Lai gan katrā tehnoloģiju paaudzē mobilie telefoni ir ietvēruši dažus no sava laika modernākajiem plaša patēriņa elektronikas sasniegumiem, sākotnēji šīs ierīces nebija īpaši pievilcīgas kaitnieciskas programmatūras veidotājiem. Pirmo paaudžu 

Arī viedierīču sistēmām regulāri tiek izlaisti atjauninājumi. Tos nevajag ignorēt

mobilo telefonu modeļi nemaz nebija paredzēti, lai tajos varētu izpildīt kodu, kas tur nav ievietots jau no rūpnīcas. Kad šādas iespējas sāka parādīties, saausījās arī ļaunprātīgie programmētāji. Jau 2004. gadā tika atklāts mobilo tālruņu vīruss – tas izplatās caur Bluetooth. Gadu vēlāk parādījās vīruss, kas inficēja Nokia izmantoto OS Symbian. Pēc tam tas visiem telefongrāmatā atrodamajiem lietotājiem nosūtīja īsziņu, kurā bija iekļauta saite uz tiešsaistes resursu, kas saturēja vīrusu, tādējādi izplatoties tālāk. 

Viedtālruņu u. c. mobilās OS izmantojošu ierīču skaits pieaug, un daļa lietotāju tajās pavada vairāk laika, nekā strādājot ar stacionāro datoru vai klēpjdatoru. Tas rada priekšnoteikumus, lai aizvien vairāk programmētāju, dažādu motīvu vadīti, mēģinātu izzināt un izmantot programmatūras ievainojamības arī viedierīcēs. Lai gan joprojām eksistē visai dažādas mobilo telefonu OS, tomēr dominē divas: Linux kodolā balstītā Android, ko izstrādā Google, un iOS, kuru veido Apple.

Drošāk, bet ne 100 % droši

Uzreiz gan ir jāteic – ir visai maza iespēja, ka mobilo tālruņu OS varētu izrādīties tik caurumainas, kā tas savulaik bija ar OS Windows. Ne jau tikai Microsoft, bet arī daudzi citi programmatūras izstrādātāji ir daudz mācījušies no tālaika kļūdām un nevērības, turklāt Android un iOS pēc
savas uzbūves pašos pamatos atšķiras no Windows – ieskaitot to, cik viegli vai grūti uzbrucējam ir iespējams pārņemt ierīces kontroli bez lietotāja ziņas. Ne velti Linux un MacOS OS, kas darbina personālos datorus, arī ir mazāk pakļautas vīrusu uzbrukumiem. Tiesa, tas gan negarantē, ka Linux un MacOS lietotāji nekad datordrošības problēmās neiedzīvojas. Izpratne par drošības riskiem ir nepieciešama ikvienas datorsistēmas lietotājam. Arī viedtālruņu īpašnieki nav izņēmums. 

Piemēram, 2009. gadā izplatījās vīruss, kas zaga Facebook paroles laikā, kad telefona lietotājs vēlējās pieslēgties šim tīklam. Ieguvis piekļuves datus, tas lietotāja profilā nesankcionēti publicēja šaubīga satura komercinformāciju – līdzīgu tai, ko esam pieraduši sastapt e-pasta mēstuļu kastēs.

Tā kā cilvēki bieži vien izmanto telefonu, arī lai norēķinātos par precēm vai pakalpojumiem, vīrusu rakstītāji no šīm ierīcēm cer ievākt datus, kas ir saistīti ar bankas kartēm, maksāšanas pakalpojumiem (piemēram, PayPal) u. tml. jomām. Un, gluži tāpat kā personālais dators, arī viedtālrunis tagad, lietotājam nezinot, var kļūt par daļu no robottīkla (angļu val. botnet), kura pārvaldnieks izmanto visu šo ierīču jaudu, lai realizētu savas, bieži vien nelegālās, intereses. Par to, ka ar ierīci kaut kas nav kārtībā, var liecināt ātra baterijas izlādēšanās vai netipiski liels datu apjoms, ko ierīce sūta un saņem.

Lietotnes kā Trojas zirgi

Viens no svarīgākajiem principiem – rūpīgi izvērtēt, kādas lietotnes instalējat savā viedtālrunī. 

Tīmeklī ir pieejams neskaitāmi daudz dažādu programmu viedierīcēm – tajās tiek piedāvātas dažnedažādas papildu funkcijas. Vienlaikus šīs lietotnes var pieprasīt dažādu līmeņu piekļuvi telefonā esošajiem datiem (piemēram, kontaktiem) vai pat kontroli pār svarīgākajiem OS procesiem. Jo plašāku piekļuvi lietotne prasa, jo rūpīgāk ir jāizvērtē, cik tas ir pamatoti, turklāt ir jāseko, vai programma neprasa kaut ko, kas tai pilnīgi noteikti savu funkciju pildīšanai nav vajadzīgs, piemēram, ja programma, kas tālrunī darbina kabatas lukturīti, vēlas nolasīt kontaktu sarakstu un izmantot interneta pieslēgumu, tas ir nopietns signāls, ka jums vajadzētu pārtraukt instalācijas procesu. 

Zināmu drošību rada lietotņu iegāde no platformām App Store vai Google Play. Tur ievietotās lietotnes tiek kontrolētas, un tas samazina iespēju, ka lejupielādēsit ko kaitniecisku. Tomēr tas negarantē, ka visas tur atrodamās lietotnes ir kvalitatīvi veidotas vai ka nesastapsities ar negodīgu to autoru komercpraksi. 

Viedtālruņu OS izstrādātāji ievieš speciālus ierobežojumus, kas neļauj lietotājiem noteiktos veidos modificēt vai pielāgot savas ierīces, piemēram, iOS neļauj instalēt lietotnes, kas ir iegūtas ārpus App Store. Tomēr ir lietotāji, kas ar šādu kārtību nav mierā. Daļa iPhone lietotāju ir pazīstami ar jēdzienu jailbreaking (burtiski – ‘izlaušanās no ieslodzījuma’): tas nozīmē izmantot iOS ievainojamības vai nedokumentētas iezīmes, lai šos ierobežojumus varētu apiet. Kaut kas līdzīgs ir rooting (augstākā līmeņa privilēģiju ieguve) Android OS.

Ja lietotājs zina, ko dara, viņš, protams, var riskēt, taču der atcerēties, ka viens no šādu ierobežojumu ieviešanas iemesliem ir drošība. Jo mazāka kontrole lietotājam ir pār ierīci, jo mazāka ir iespēja, ka tas izdarīs kaut ko tādu, kas ierīcei kaitē. Dažas lietotnes instalācijas laikā pieprasa augsta līmeņa piekļuvi, un lietotājam ir jābūt pārliecinātam, ka konkrētā programma kaitējumu ierīcei nenodarīs.

Līdzīgi kā datoru OS, arī viedierīču sistēmām regulāri tiek izlaisti atjauninājumi. Tos nevajag ignorēt. Android lietotājiem der apsvērt arī kādas mobilās drošības lietotnes iegādi. Šādas lietotnes nereti ietver arī vairākus citus rīkus, kas palīdz tālruņa nozaudēšanas vai zādzības gadījumā, piemēram, nosakot tā atrašanās vietu vai pat nofotografējot cilvēku, kura rokās ierīce ir nonākusi. Daži no augstāk novērtētajiem Android drošības lietotņu izstrādātājiem ir AVL, Avast, McAfee, Bitdefender un Lookout.

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Daugavas iela 38-3, Mārupe, LV-2167
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!