Latvijā pirmie uzņēmumi ar jaunuzņēmuma iezīmēm parādījās jau 90. gadu sākumā, piemēram, SAF tehnika un Mikrotīkls, bet mūsdienu izpratnē uzplaukums sākās aptuveni pirms 5–7 gadiem. Tas ir vēlāk nekā ASV u. c. augsti attīstītajās valstīs, kur šādu uzņēmumu skaits strauji auga reizē ar interneta un t. s. dot-com jeb IT burbuli 20. gadsimta 90. gados. Pirmajiem veiksmīgajiem Latvijas jaunuzņēmumiem (AirDog, Roamer, Infogram, Ask.fm, Clusterpoint u. c.) izejot globālajā tirgū, par Latviju interesi sāka izrādīt ārvalstu investori, dalīties pieredzē sāka braukt mentori no Silīcija ielejas (Silicon Valley) ASV, no Izraēlas u. c. jaunuzņēmumu ekosistēmām.
Šobrīd Latvijā ir dibināti gandrīz 300 jaunuzņēmumi. Īpaši veiksmīgi mūsu jaunuzņēmumi darbojas FinTech un dronu tehnoloģiju nozarē
Sākot attīstīties jaunā tipa uzņēmējdarbības videi, apķērīgākie izveidoja inkubatorus, kolokācijas punktus (kopbirojus), kuros jaunuzņēmumi varēja apgūt šīs jomas standartus un zināšanas, dalīties pieredzē. Pateicoties tādiem inkubatoriem kā TechHub, The Mill, MakeRiga, StartupLatvia u. c., Latviju sāka uztvert nopietnāk, bija vieglāk piesaistīt mentoru un investoru interesi, jaunuzņēmumiem tika dota iespēja mācīties prezentēt (pičot) savas idejas, ievākt kontaktus. Jaunie uzņēmēji no Latvijas sāka piedalīties konkursos, festivālos, hakatonos u. tml. pasākumos citās valstīs un līdzīgus pasākumus sāka organizēt arī tepat Latvijā. Pagājušogad beidzot tika izveidota visu šo jomu aptveroša un pārstāvoša organizācija – Latvijas Startup uzņēmumu asociācija (Startin.LV).
Lai gan mums nav sava Skype, Latvijas vārds jaunuzņēmumu pasaulē nav svešs. Šobrīd Latvijā ir dibināti gandrīz 300 jaunuzņēmumi. Īpaši veiksmīgi mūsu jaunuzņēmumi darbojas FinTech (financial technologies ‘finanšu tehnoloģiju’) un dronu (bezpilota lidaparātu) tehnoloģiju nozarē.
Pirmais jaunuzņēmumu likums un vīzas
Saprotot, ka jaunuzņēmumu vidē apgrozās lielas summas un šādu uzņēmumu atbalstīšana var rezultēties ar pozitīvu pienesumu valsts budžetam un valsts prestižam, Latvijas valdība sadarbībā ar šīs nozares pārstāvjiem izstrādāja Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu, kurš stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī. Likuma mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos, kas, savukārt, sekmētu pētniecību, inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā, pētniecības komercializāciju. Te gan ir jāmin ekspertu norādītais – būtu jādomā par tālāku atbalstu, ne tikai pirmajiem gadiem, kamēr jaunais uzņēmums izveidojas un nostājas uz kājām. Pašlaik atbalstu (fiksēto maksājumu programmu un nodokļu atlaides) piemēro uz vienu taksācijas gadu, pēc kura lēmums ir atkārtoti pārskatāms. Par jaunuzņēmumu atbilstību valsts atbalsta programmai lemj īpaša komisija Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pakļautībā. Ekonomikas ministrija (EM) cer, ka 2017. gadā izvirzītajām prasībām atbildīs aptuveni 20–30 jaunuzņēmumu, kas saņemtu valsts finansējumu un nodokļu atlaides. Tomēr ir jāatceras – tiek uzskatīts, ka veiksmīga ir apmēram desmitā daļa jaunuzņēmumu.
Papildus ir ieviestas arī jaunuzņēmumu vīzas: kopš 2017. gada 2. marta ārzemnieks, kurš plāno radīt vai attīstīt inovatīvu produktu Latvijā, var saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus. Vīzu mērķis ir piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku.
Inovatīvu jaunuzņēmumu attīstība Latvijā ir atzīta par vienu no EM prioritātēm, un jaunuzņēmumu likuma izstrādes gaitā Latvija beidzot ir tikusi pie savas jaunuzņēmuma definīcijas: kapitālsabiedrība, kurai ir augstas izaugsmes potenciāls un kuras pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību.
To, ka valsts apzinās jaunuzņēmumu svarīgumu ekonomikā, atzīst arī Startin. LV: „Pateicoties asociācijas aktivitātēm un arī to jaunuzņēmumu panākumiem, kuri ir pierādījuši sevi, valsts aktīvi iesaistās jaunuzņēmumu politikas veidošanas procesā. EM atbalstīja jaunuzņēmumu vīzas un Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu, kas ir milzīgs solis uz priekšu. LIAA ir izstrādātas vairākas atbalsta programmas jaunuzņēmumiem un inovatīviem uzņēmumiem. Pastāv daudz iespēju saņemt konsultācijas un atbalstu no LIAA biznesa inkubatoriem, kā arī apmeklēt LIAA seminārus u. c. pasākumus.”
Valsts pieaugošo atbalstu šai jomai jūt arī jaunuzņēmumi. „Latvijā šobrīd ir viena no progresīvākajām jaunuzņēmumu atbalsta vidēm: speciāls likums, nodokļu atlaides. Ar to patīkami izceļamies starp konkurējošajām valstīm Eiropas Savienībā. Latvija ir bagāta ar vienu no labākajiem bezvadu komunikācijas tīkliem, lieliskiem inženieriem un samērā zemām izmaksām,” komentē uzņēmuma PILOT Automotive Labs izpilddirektors un dibinātājs Rihards Gailums.
Ir jāmin arī ekonomikas ministra Arvila Ašeradena un Latvijas delegācijas šā gada septembra vizīte uz Izraēlu (ieskaitā inovāciju festivālu DLD Tel Aviv) – viens no tās mērķiem bija Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas starptautiskās pazīstamības veicināšana.
Investīcijas
Investīciju ziņā pēdējo piecu gadu laikā, pēc Startin.LV datiem, ir vērojams pieaugums, turklāt 76 % no kopējā investoru skaita ir ārvalstnieki. Periodā, par kuru ir veikti aprēķini (līdz 2016. gada beigām), tika piesaistītas investīcijas gandrīz 150 miljonu eiro apmērā. 2016. gadā kopā tie bija 44 134 107 eiro, t. sk. 34 088 607 eiro ārvalstu investīciju. Līdz šim lielākās investīcijas tika piesaistītas 2014. gadā – kopā 51 146 943 eiro.
Globāli pēdējos divus gadus esot vērojama jaunajiem projektiem adresēto investīciju samazināšanās, un to atzīst kā ASV, tā Eiropas jaunuzņēmumu ekosistēma
Investīciju piesaistes ziņā Latvijas jaunuzņēmumu topa augšgalā ir atrodami vairāki finanšu pakalpojumu sniedzēji, kā CreamFinance, Mintos, DoFinance. Otra veiksminieku grupa ir dronu izstrādātāji: AirDog (pasaulē pirmais pašsekojošais bezpilota lidaparāts) un šāgada pārsteigums Atlas Dynamics, kas, lai ieietu Ziemeļamerikas tirgū, investīcijās piesaistīja 8 miljonus eiro. Nesen Atlas Dynamics paziņoja par vēlmi divu gadu laikā dronu ražošanas procesu pārcelt no Ķīnas uz Latviju. Bet investīciju piesaistes līderis ir jaunuzņēmums, par kura piederību Latvijai diskutē, – BitFury (blokķēdes un kriptovalūtas nozare). Investīcijās tas ir piesaistījis vairāk nekā 110 miljonus eiro, bet apgroza vēl lielākas summas.
Līdz 2017. gada beigām Latvijā darbu uzsāks trīs akselerācijas fondu pārvaldnieki: BuildIt Accelerator OÜ; personu SIA Lattelecom Technology, Pēteris Marculāns, Dmitrijs Saikovskis un Dāvida Vencela apvienība; fizisku personu Nikolaja Adamoviča, Leldes Stukles, Voldemāra Brēdiķa un Ellas Kalniņas apvienība. Tie savstarpēji sadalīs ALTUM piešķirtos 15 miljonus eiro, kas ir paredzēti inovatīviem jaunuzņēmumiem biznesa idejas, uzņēmuma un produkta izveidei un attīstībai, lai veicinātu to izaugsmi un konkurētspēju, īpaši pievēršoties tehnoloģiskiem un rūpnieciskiem projektiem.
Rozā briļļu periods
Tomēr pastāv jautājums, vai atbalsts no valsts puses nav nācis par vēlu. Lai gan Latvija ir pirmā Baltijas valsts, kas ir izveidojusi īpašu likumu jaunuzņēmumiem, mūsu kaimiņi igauņi arī bez tāda radīja Skype un investīcijās ir piesaistījuši vismaz divreiz vairāk (aptuveni 267 miljonus eiro). Globāli pēdējos divus gadus esot vērojama jaunajiem projektiem adresēto investīciju samazināšanās, un to atzīst kā ASV, tā Eiropas jaunuzņēmumu ekosistēma. Rozā briļļu periods, iespējams, ir beidzies, un investori atgriežas pie ieguldīšanas, piemēram, nekustamajā īpašumā: tas ir stabilāk nekā ieguldīt jaunuzņēmumā, kurš iecerēto atdevi visdrīzāk nesniegs.
Nav nozīmes, cik jaunuzņēmumu Latvijā tiek izveidots; nozīme ir tam, cik no tiem spēs atpelnīt investīcijas un gūt ievērojamu peļņu un pazīstamību.
