Latvijā un Lietuvā uzņēmumi saskārušies ar jauna veida krāpniecības mēģinājumiem, izmantojot rēķinu finansēšanas pakalpojumu faktoringu, brīdina faktoringa kompānijas un BiSMART partnera Factris Latvia izpilddirektors Kaspars Barons.
Krāpniecības shēma visos pieredzētajos gadījumos pamatā ir viena un tā pati, vienīgi mazliet atšķiras nianses, kādā veidā mēģināts iemidzināt uzņēmēju modrību. Lai nekļūtu par krāpnieku upuriem, K. Barons iesaka dažus vienkāršus, konkrētus ieteikumus potenciālo sadarbības partneru piedāvājumu patiesuma pārbaudei.
Jaunā krāpniecības shēma zīmīga ar to, ka no uzņēmumiem tiek mēģināts izkrāpt nevis naudu, bet preces. Proti, preču viltus pircējs, uzdodoties par kādu citu, tirgū zināmu un uzticamu kompāniju, pats sazinās ar pārdevēju un izsaka interesi par ievērojama apjoma preču pasūtījumu, stāsta K. Barons. Vienlaikus tiek norādīts, ka pircējs strādā tikai ar pēcapmaksu. Ja pārdevējs tomēr uzstāj uz vismaz daļējas priekšapmaksas saņemšanu, pircējs piedāvā pārdevējam vērsties pie faktoringa kompānijas, lai saņemtu rēķina apmaksu no tās. Krāpšanas izdošanās gadījumā preču “pircējs” pēc preču saņemšanas nozustu, tādējādi faktoringa kompānija no tā vairs nespētu atgūt pret rēķinu izsniegto finansējumu.
Neatkarīgi no tā, cik viltīgi un izsmalcināti ir veidota shēma, ir vairākas pazīmes, kas norāda uz iespējami krāpniecisku darījumu, skaidro Kaspars Barons.
Pirmais “sarkanais karodziņš” ir tas, ka pats preču pircējs gan pirmais sazinās ar pārdevēju, gan jau pirmajam darījumam uzstāda noteikumu par pēcapmaksu, gan – jo īpaši, pirmais ierosina izmantot darījumam faktoringa pakalpojumu.
Otrkārt, saņemot šāda rakstura piedāvājumu, vienmēr rūpīgi jāpārbauda sūtītāja kontaktu atbilstība oficiālajiem kompānijas (par kuru sūtītājs uzdodas) kontaktiem. Reizēm aizdomīgas e-pasta adreses ir identificējamas jau pirmajā acu uzmetienā, taču citkārt tiek mēģināts reģistrēt līdzīgas e-pasta adreses un domēnus, kas varētu radīt iespaidu par kompānijas oficiālajiem kontaktiem. Treškārt, jāpievērš uzmanība konkrētajam uzņēmuma darbiniekam, kurš piedāvājumu parakstījis. Jāapsver, vai tiešām šis darbinieks kompānijā atrodas atbilstošā amata pozīcijā, lai sūtītu šādu vēstuli. Ceturtkārt, jāizpēta, vai norādītā preču piegādes adrese atbilst kompānijas oficiālajām piegādes adresēm. Tāpat, saņemot aizdomīga darījuma piedāvājumu, ir vērts to apspriest uzņēmumā plašākā darbinieku lokā, nepieņemot vienpersoniskus un sasteigtus lēmumus, iesaka K. Barons.
