Kriptovalūtu pirkšanas un pārdošanas trakums šobrīd satricinājis visu pasauli, vairāku decentralizētu digitālo valūtu vērtībai sasniedzot nebijušus rekordus. Līdztekus tam arī vairākas maksājumu iestādes, piemēram, Visa, Mastercard, PayPal jau atbalsta norēķinus ar šīm valūtām. Tikmēr arī vairākas pasaules valstis seko šim trendam un gatavojas ieviest savas, centrālo banku pārvaldītas digitālās valūtas. Bez Ķīnas savus pirmos izmēģinājumus šajā jomā uzsākušas arī, piemēram, Zviedrija, Norvēģija un Lielbritānija.
Lielbritānijas Centrālā banka jeb Anglijas banka un Valsts kase nesen nāca klajā ar paziņojumu, ka izveidojušas darba grupu, kas pētīs iespēju ieviest digitālo valūtu Britcoin - gluži kā Bitkoin. Galvenais mērķis ar šo soli ir apzināt iespējamos riskus un iespējas, ko sniegtu centrālās bankas pārvaldīta digitālā valūta. Bankas emitēts, Lielbritānijā šis norēķinu līdzeklis kalpotu ikdienas maksājumu veikšanai un neaizstātu ne bankas kontā esošo, ne arī skaidru naudu.
Nedaudz tālāk centralizētas kriptovalūtas izpētē ir tikusi Zviedrija, kas jau pabeigusi e-kronas izmēģinājuma pirmo posmu. Tā ietvaros valsts modelēja valūtas izmantošanu ikdienā, ietverot galvenos dalībniekus, lietotājus, mobilās lietotnes utml. Norādīts, ka būtisks trūkums šajā testā bijusi pārāk ierobežotā testa vide, tāpēc nākamajos izmēģinājuma posmos tā tiks paplašināta, kā arī plānots pārbaudīt e-kronas bezsaistes funkcionalitāti un integrāciju ar tirgotāju maksājumu termināļiem.
Kas attiecas uz Norvēģiju - tā digitālās valūtas ieviešanā šobrīd ir diezgan priekšā. Valsts centrālā banka paziņojusi, ka pēc četrus gadus ilgiem pētījumiem izmēģinās digitālo valūtu ikdienas lietošanā. Testi notiks nākamos divus gadus, balstoties uz ieteikumiem un cenšoties saprast, vai šim maksājumu līdzeklim ir vieta Norvēģijas finanšu sistēmā.
Tajā pašā laikā Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda atklājusi, ka digitālo eiro varētu ieviest ne agrāk kā pēc četriem gadiem.
