Īlons Masks prezentējis strādājošu Neuralink smadzeņu-datora mikročipu

Īlons Masks prezentējis strādājošu Neuralink smadzeņu-datora mikročipu

Piektdienas, 28. augusta, vakarā pazīstamo tehnoloģiju kompāniju “Tesla”, “SpaceX” un “Neuralink” galva Īlons Masks prezentēja smadzeņu-datora mikročipu “The Link”. Šī monētas lieluma implanta radīšanas mērķis ir nodrošināt simbiozi starp cilvēka smadzenēm un mākslīgo intelektu. Risinājums, kas atrodas zem uzņēmuma “Neuralink”, tika demonstrēts, izmantojot cūkas, taču ne tik tālā nākotnē ar šādu čipu, ļoti iespējams, staigās arī “parastais” cilvēks. 

Savā Neuralink mikročipa demonstrācijā Īlons Masks norādīja, ka jau pēc pāris gadiem mākslīgais intelekts intelektuālā ziņā varētu apsteigt cilvēku.

Tāpēc šāds čips ir viena no reālām iespējām, kā cilvēcei turēties pretī un nepieļaut mākslīgā intelekta izrāvienu.

Tāpat risinājums palīdzētu cīnīties ar neiroloģiskām slimībām, kā demence, trauksme, smadzeņu bojājumi. Vēl ambiciozāki plāni attiecībā uz šo tehnoloģiju - mikročips nākotnē varētu palīdzēt “saglabāt un atskaņot atmiņas”. Bet šī pagaidām izskatās pēc dažus desmitus gadu tālas nākotnes.

Padomāts ir ne tikai par Neuralink mikročipa funkcijām un pielietojumu, bet arī to, kā tas varētu tikt integrēts cilvēkā. Plānots, ka monētas lieluma čips tiks implantēts cilvēka smadzenēs. Pati procedūra nebūtu ilgāka par stundu, iztiekot bez pilnās anestēzijas, un pacients jau tajā pašā dienā varētu doties mājās. Turklāt, kas ir interesanti, plānots, ka mikročipa implantēšanas procedūru veiks nevis cilvēka rokas, bet gan robots.

Paredzēts, ka Neuralink mikročipu ar Bluetooth palīdzību varēs savienot ar īpašu lietotni. Visticamāk, čips būs aprīkots ar bezvadu uzlādes funkciju, tomēr pagaidām vēl nav skaidrs, kā tā īsti darbosies.

Lai nedaudz uzskatāmāk parādītu, kā šie mikročipi darbojas realitātē, Masks uz tehnoloģijas demonstrāciju bija atvedis līdzi arī pāris cūkas. Viena no tām bija bez čipa, otrai tas bijis implantēts, bet vēlāk izņemts, taču trešajai – Ģertrūdei – Neuralink čips smadzenēs atrodas jau divus mēnešus. Demonstrācijas laikā ar čipa palīdzību tika analizēta Ģertrūdes smadzeņu aktivitāte laikā, kad cūka izmantoja savu šņukuru. Cūkām ir lielas smadzeņu daļas, kas veltītas šņukuram - jutīgam maņas orgānam.

Masks norāda, ka pirmie izmēģinājumi, implantējot čipu cilvēka smadzenēs, varētu notikt drīzumā – vispirms jāsagaida nepieciešamie apstiprinājumi un jāveic vairākas drošības pārbaudes. Lai pārliecinātos, ka Neuralink čipi patiešām dara savu darbu, plānots, ka pirmie testi notiks ar cilvēkiem, kuri cieš no smagiem muguras smadzeņu bojājumiem.

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Izstāžu centrs Ķīpsala, Rīga
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!