Bezpilota transporta potenciāls

Bezpilota transporta potenciāls

Attiecībā uz bezpilota pasažieru vai kravu pārvadājumiem ar autotransportu tiek uzskatīts, ka šāda transporta plaša ieviešana ir tuvākās desmitgades jautājums. Gandrīz visas tehnoloģiskās
problēmas šobrīd jau ir atrisinātas, it īpaši bezpilota autobusi vai taksobusi šobrīd tiek testēti jau vairāk nekā 10 pasaules valstīs, savas bezpilota tehnoloģijas izstrādā arī daudzi nozīmīgākie kravas automašīnu ražotāji, tādēļ galvenie šķēršļi bezpilota autotransporta plašas izplatības ceļā ir sabiedrībā pastāvošās bažas par šādu pārvadājumu drošību, kā arī likumdošanas neatbilstība bezpilota autotransporta izmantošanai. Interesanti – par vēl vienu bezpilota, it īpaši sabiedriskā, autotransporta problēmu ir kļuvis fakts, ka tie (vai pareizāk – to programmas) vienmēr ievēro satiksmes noteikumus, kā arī pārvietojas ļoti lēnām situācijās, kuras programmas uzskata par potenciāli bīstamām, un arī kopumā to braukšanas ātrums ir ļoti neliels. Tas, savukārt, rada problēmas pārējiem satiksmes dalībniekiem, kuri no bezpilota transporta gaida cilvēcisku reakciju. 

Taču ir skaidrs – jo drošāks sabiedrības acīs kļūs bezpilota autotransports, jo straujāk tiks ieviestas arī atbilstīgas izmaiņas daudzu valstu likumdošanā, padarot iespējamu, minimums, atsevišķu ceļu un maģistrāļu pielāgošanu bezpilota transporta vajadzībām. (Latvijai tuvākais šāds transporta koridors varētu būt maģistrāle Helsinki–Sanktpēterburga–Maskava, kura izveidē pašlaik intensīvi strādā Somija un Krievija.) Ir gan ticams, ka drošības apsvērumu dēļ bezpilota autobusi vēl ilgi nebūs pilnīgi bez pilota – tiem daudzviet tiks noteikta cilvēka uzraudzība –, tomēr kopumā tā ir tendence, kuru apturēt nav iespējams. Par ticamu bezpilota autotransporta integrācijas pastāvošajās sistēmās termiņu tiek minēts 2020. gads, uzsverot, ka šis transports darbosies pēc formulas 90-60-30: par 90% samazināsies ceļu satiksmes negadījumu skaits, par 60 % – ceļu noslogojums, par 30 % – izmešu atmosfērā līmenis.

Sava veida paradokss slēpjas faktā, ka bezpilota (vai biežāk gan – vadāmi no zemes) lidaparāti šobrīd tiek izmantoti ievērojami plašāk nekā bezpilota automašīnas. Tas lielā mērā ir skaidrojams ar militārpersonu pastiprināto interesi par šāda veida lidaparātiem, kas nav jāaprīko ar pilota kabīni un visām citām cilvēkam nepieciešamajām sistēmām, tādēļ izmaksā ievērojami lētāk nekā tāds pats lidaparāts, kuru vadīs cilvēks, turklāt tiem ir vēl virkne citu priekšrocību. Taču šādu lidaparātu izmantošana regulāriem pasažieru pārvadājumiem ir vairāk nekā neskaidra. 

Pirmkārt, pret bezpilota pasažieru pārvadājumiem pastāv tīri psiholoģiski iebildumi. Kā liecina Šveices bankas UBS veikta aptauja, 54 % aptaujas dalībnieku kategoriski nevēlas lidot ar lidmašīnu, ja pie tās stūres neatrodas pilots, bet bez iebildumiem kāpt šādā lidmašīnā būtu gatavi vien 17 % aptaujāto, galvenokārt gados jauni cilvēki. Otrkārt, drošības apsvērumi. Aviācijas specifikas dēļ tajā ļoti plaši tiek izmantotas automatizētas sistēmas, tomēr tās joprojām nav pilnīgas, un cilvēkiem regulāri ir nepieciešams iejaukties sistēmu darbā, lai novērstu kļūmes un nepilnības. Pastāv aizdomas, ka pilnīga pāriešana uz bezpilota sistēmām nevis samazinās, bet palielinās avāriju skaitu, tādēļ līdz brīdim, kamēr nebūs pārliecinošu drošības garantiju, piloti turpinās atrasties lidmašīnu kabīnēs. Savukārt bezpilota pasažieru aviācijas pārskatāmā nākotne ir meklējama aviotaksometros, kas iekaros lielpilsētu trešo dimensiju, kā šo virzienu ir nodēvējusi kompānija Airbus.

Drošības apsvērumu dēļ bezpilota autobusi vēl ilgi nebūs pilnīgi bez pilota

Attīstās arī bezpilota pārvadājumi pa dzelzceļu. To priekšvēsture ir meklējama vēl pagājušā gadsimta 40. gados. Šobrīd bezpilota pasažieru līnijas jau darbojas vairāk nekā 20 pasaules pilsētās, pati garākā no tām (AAE, Dubaijā) sniedzas 80 kilometru garumā, bet pati pieprasītākā ir automatizēta metro līnija Parīzē, kas gadā pārvadā 2,5 miljonus pasažieru. Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas metro ir pilnīgi automatizēts, un tā vilcienu sastāvos vadītāji neatrodas vispār. Šie sasniegumi, apvienoti ar pasažieru pārvadājumu daudz augstāku efektivitāti un faktu, ka bezpilota tehnoloģijas ļauj par 40–50 % samazināt apkalpojošā personāla skaitu, pēc daudzu ekspertu domām, padara lielpilsētu metro un dzelzceļa līniju pāriešanu uz bezpilota tehnoloģijām par ļoti perspektīvu virzienu. 

Bezpilota kravu pārvadājumi pa dzelzceļiem tomēr šķiet problemātiskāki, galvenokārt tādēļ, ka tiem bieži ir sarežģīta loģistika, kas apgrūtina iespējas ievērot precīzu kustības grafiku, bet tas ir viens no būtiskiem bezpilota pārvadājumu elementiem. Ļoti svarīgas ir arī drošības garantijas. Tas gan netraucē šādiem pārvadājumiem jau šobrīd veiksmīgi funkcionēt, piemēram, lielu rūpnīcu teritorijās, tomēr līdz dienai, kad uz dzelzceļiem masveidā parādīsies bezpilota kravas vilcienu sastāvi, pēc daudzu ekspertu domām, nāksies pagaidīt gadus 20–30. 

Visbeidzot – nedrīkst nepieminēt faktu, ka ir sperti pirmie soļi arī bezpilota jūras kravu pārvadājumu virzienā. Norvēģijas minerālmēslojuma ražotāja Yara un tehnoloģiju kompānijas Kongsberg Gruppen sadarbības rezultātā top pasaulē pirmais pilnīgi elektriskais un automatizētais konteinerkuģis, kas pārvadās kravas no Yara rūpnīcas Porsgrunnā uz Breivīkas un Larvīkas ostām, kas atrodas attiecīgi 14 un 26 kilometru attālumā no rūpnīcas. Pārvadājumi cilvēka tiešā vadībā sāksies 2018. gadā, 2019. gadā ir plānots pāriet uz attālinātu kuģa vadīšanu, bet, sākot ar 2020. gadu, tas funkcionēs autonomā režīmā. Savukārt Japānas lielākā jūras kravu pārvadājumu kompānija Nippon Yusen 2019. gadā ir paredzējusi sākt bezpilota kuģa izmēģinājumus. Tiek plānots, ka kuģis bez apkalpes palīdzības šķērsos Kluso okeānu un sasniegs ASV. Tiesa, apkalpe brauciena laikā gan joprojām atradīsies uz kuģa un uzraudzīs pārvietošanos drošības apsvērumu dēļ.

Turklāt Japāna līdz 2025. gadam ir apņēmusies izveidot valstī visu bezpilota jūras kravu pārvadājumiem nepieciešamo infrastruktūru, šajā ziņā kļūstot par pirmo pasaulē. Rēķinoties ar to, cik daudz kravu tiek pārvadāts pa jūras ceļiem, iespējams, tieši šis drīzā nākotnē būs pats daudzsološākais bezpilota tehnoloģiju virziens ar milzīgu attīstības potenciālu. 

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Daugavas iela 38-3, Mārupe, LV-2167
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!