Visu, ko var pievienot tīmeklim, arī pievienos!

Visu, ko var pievienot tīmeklim, arī pievienos!

Lieta šai gadījumā var būt ne tikai kāda ierīce, bet arī augs, dzīvnieks vai, piemēram, pat cilvēks, kura ķermenī atrodas biočipa implants, kas monitorē sirdsdarbību, šajā gadījumā cilvēka ķermenī ir lieta, kam ir IP adrese, un ir iespēja attiecīgo informāciju nolasīt, izmantojot datu pārraides tīklu. Visbiežāk gan IoT objekts ir kāds priekšmets ar sensoru, kas pārraida un uztver informāciju. 

IoT ekosistēma ir plašāka – tā aptver ierīces, kas uztver un pārraida datus, datu pārraides tīklus, datu uzglabāšanas vietas un attālinātās vadības ierīces, piemēram, planšetdatorus, kas gan uztver un analizē IoT ierīču sūtīto informāciju, gan, izmantojot interneta tīklu, sūta komandas ierīcei, kura tās izpilda un atbild attālinātās vadības ierīcei, kas, savukārt, atspoguļo, uzkrāj un analizē datus. Informācija var tikt glabāta gan kādā lokālā datubāzē, gan datu centrā. IoT izplatību sekmē daudzi faktori, to vidū pēdējā laikā dažādu sensoru cenu lejupslīde un arvien plašāka ātra mobilā interneta pieejamība.

Virza gan plašpatēriņš,  gan bizness

Šobrīd tehnoloģiju ražotāji pastiprināti attīsta IoT jomās, kurās ir augstāks pieprasījums. Vispirms tā ir gudrā jeb viedā māja, ieskaitot dažādus drošības pakalpojumus un mājsaimniecības resursu optimizācijas risinājumus (siltumenerģijas taupīšana, laiku un enerģiju taupošās viedās elektroierīces), – mērķis te ir gan padarīt cilvēku dzīvi ērtāku, atbrīvojot no daudzām ikdienā pierastām darbībām, gan arī rast jaunus dzinuļus plašpatēriņa elektronikas biznesa attīstībai, kas bez jauniem izaicinājumiem var sākt stagnēt. 

Latvijā šo biznesu pastiprināti sāka attīstīt SIA Latvijas mobilais telefons, plaši reklamējot savu viedpalīgu piedāvājumu. Pie mums ne tikai tirgo, bet arī ražo plašpatēriņa elektroniku viedajai mājai, piemēram, Draugiem.lv grupas sastāvā esošā SIA Istabai ražo apkures attālinātas vadības sistēmu ar bāzes staciju, sensoriem un regulatoriem, eksportējot galvenokārt uz Lielbritāniju un Īriju un prognozējot nopietnas intereses rašanos pie mums tuvāko pāris gadu laikā. 

Kompānijas Honeywell, kas ir labi zināma ēku automatizācijas un kontroles sistēmu jomā, Latvijas filiāles vadītājs Didzis Rungulis uzskata, ka galvenais IoT virzītājs pašlaik ir nevis rūpnieciskais segments, kas ir pietiekami konservatīvs, bet gan plašpatēriņš – Apple, Samsung, Philips u. c. kompānijas ražo daudz lietu un risinājumu, piemēram var minēt Apple pirmo viedpulksteni, kas, izmantojot geofencing (virtuālās ģeogrāfiskās robežas) tehnoloģiju, zina, kad iemītnieks tuvojas savam mājoklim – termostats attiecīgi ieslēdz mājas apkuri komforta režīmā. Apple operētājsistēmā iOS 10 jau ir My home lietotne dažādu ierīču pievienošanai – te ir termostats, durvju slēdzene u. tml. 

SIA SAP Latvia vadītājs Ainārs Bemberis stāsta, ka IoT faktiski atvieglo biznesu un sadzīvi un ar to saskaramies ikdienā, sākot ar gudrajām mājām, kurās elektroniskās ierīces ir savienotas tīmeklī un dod signālu sistēmas apkalpotājiem, automašīnām, no kurām sensori dod ziņu servisam, ja ir nepieciešami uzlabojumi vai remontdarbi, beidzot ar dzelzceļa sistēmām, kas ir aprīkotas ar sensoriem, kuri uztver signālus, raida datus un analizē vilcienu plūsmu, kravu smagumu, paredzot sliežu nodilumu u. tml. Viņaprāt, būtisks sekmīgas IoT izmantošanas priekšnosacījums ir veids, kādā dati tiek apkopoti, kā apstrādāti un kādu informāciju no tiem var iegūt lietotājs. Pretējā gadījumā šiem datiem nav nekādas vērtības. „Reāllaika datu uzkrāšana un to tūlītēja apstrāde ar prognozēšanas instrumentiem,” saka A. Bemberis, „ir kombinācija, uz ko ir jātiecas.” 

IoT faktiski atvieglo biznesu un sadzīvi, un ar to saskaramies ikdienā

Galvenie IoT attīstības virzītāji ir lielās kompānijas. IoT tirgus lielāko spēlētāju vidū var minēt tādus uzņēmumus kā Honeywell, Cisco, IBM, Microsoft, Garmin, Red Hat, Hitachi u. c. Starpnieces, tilti starp ierīču sensoriem un datu pārraides tīkliem ir IoT platformas. Kā plašāk zināmās var minēt Microsoft Azure, Cisco IoT Cloud Connect, IBM Watson, Salesforce IoT Cloud un Oracle Integrated Cloud.

Lielkompānijām ir interese

No Masačūsetsas Tehnoloģiskā institūta (MIT) ziņojuma Technology Review Business Report The Internet of Things izriet, ka 2020. gadā viedo lietu skaits pasaulē pārsniegs viedtālruņu, planšetdatoru un personālo datoru skaitu. MIT ar 1999. gadā izveidoto Auto-ID Center tiek uzskatīts par IoT aizsācēju un IoT arhitektūras izstrādes centru. 

Ar visrožaināko redzējumu šajā jomā nāk Cisco Internet Business Solutions Group, prognozējot, ka šogad internetam būs pieslēgti 25 miljardi, bet 2020. gadā – 50 miljardi lietu. Cisco prognozē, ka reizē ar sensorierīču skaita pieaugumu augs arī ar tām saistīto atbalsta un servisa pakalpojumu, programmatūras u. tml. bizness. Pārējie tehnoloģiju nākotnes pareģotāji prognozēs ir stipri piezemētāki, piemēram, tehnoloģiju tirgus izpētes kompānijas Gartner prognoze ir 26 miljardi IoT ierīču 2020. gadā.

Gartner par perspektīviem IoT tirgiem nosauc rūpniecisko ražošanu, komunālos pakalpojumus un transportu. Publiskais sektors sekmēs IoT izplatību, attīstoties komunālajiem dienestiem, kas uz 2020. gadu būšot līderpozīcijās IoT izmantošanā, otrajā vietā atvirzot rūpniecību. Strauja attīstība tiek prognozēta arī viedo ēku jomā. Iestrādes te jau ir krietni senas – tāda lieta kā laika prognozes izmantošana apkures regulēšanai, t. i., risinājums, kad ierīce apkopo laika prognozi, bet cita to izmanto apkures procesu koriģēšanai, bija pieejama jau pirms padsmit gadiem, norāda Honeywell Latvijas filiāles vadītājs. 

Lieta šai gadījumā var būt ne tikai kāda ierīce, bet arī augs, dzīvnieks vai, piemēram, pat cilvēks, kura ķermenī atrodas biočipa implants

Daudzi IKT jomas pārstāvji par pašlaik nozīmīgāko pie mums īstenoto IoT projektu min AS Latvenergo viedskaitītājus elektroenerģijas patēriņa attālinātam monitoringam. Uz to, ka pašreizējais risinājums ir diezgan nepilnīgs, norāda Honeywell vadītājs, piemēram minot, ka pietrūkst iespējas, kā atslēgt vai samazināt enerģijas patēriņu tad, kad tas ir nepieciešams, piemēram, lielas noslodzes gadījumā.

IBM investē un redz perspektīvu

IoT ir viens no svarīgākajiem IBM attīstības virzieniem, kurā uzņēmums investē un redz nākotnes perspektīvu, spriež IBM Latvijas filiāles vadītājs Edijs Tanons. IoT ir svarīgs daudzām nozarēm – no rūpnieciskās ražošanas, piemēram, mašīnbūves, līdz nekustamo īpašumu apsaimniekošanai. 

Kompānija relatīvi nesen ir izveidojusi vienotu IoT platformu, kurai pieslēdz arī Watson intelektu, jo, kā skaidro E. Tanons, plašākai lietojamībai jēga no IoT datu analīzes ir tad, kad ir iespējams paskatīties uz datiem no vairākiem desmitiem sensoru, – un tad jau ir nepieciešams intelekts, kas spēs analizēt, atklāt dažādas novirzes.

IBM ir īstenoti projekti aviobūvē, mašīnbūvē, elektroiekārtu ražošanā, kā arī ēku un industriālo objektu apsaimniekošanā, kur, piemēram, IoT risinājumi prognozē apkopes nepieciešamību iekārtai (mašīnai, ēkai), balstoties uz vairāku sensoru sniegto informāciju par netipisku notikumu kopumu. Ir risinājums, kur IBM Watson IoT platforma ir ieviesta okeāna ātrlaivu sacīkšu monitoringam, reāllaikā skatītājiem attēlojot ar laivas sensoriem notiekošo piecas reizes sekundē. 

„Latvijā par IoT esam diskutējuši ar telekomunikācijas operatoriem,” stāsta SIA IBM Latvija vadītājs, „kam ir dzīva interese un arī izaicinājums nodrošināt IoT piedāvājumus tirgū, kā arī izveidot nepieciešamo infrastruktūru, kolīdz šī joma pie mums kļūs gana aktuāla. Kā nekā IoT attīstība ir viens no 5G tīkla izbūves pamatojumiem.”

Biznesā vēl maz

Privātbiznesa vidē un arī publiskajā sektorā IoT pie mums tomēr ir samērā maz izplatīts. Plašāka IoT koncepta realizēšanas trūkumam Latvijā kompānijas Digital Mind vadītājs Rinalds Sluckis min divus galvenos iemeslus: t. s. business case (biznesa gadījumu, piemēru) trūkums, uzskats, ka ieguvumi var nebūt adekvāti projekta īstenošanā nepieciešamajām investīcijām, taču biežāk tas ir ambīciju un uzdrošināšanās trūkums, baidoties izvērtēt līdz šim nezināmas iespējas. 

Tādās jomās kā transports, ražošana, infrastruktūras pārvaldība, kur notiek intensīva tehnoloģisko aktīvu ekspluatēšana, IoT tehnoloģijas varētu nodrošināt precīzāku sistēmu monitoringu un vadību, priekšlaicīgu iespējamo problēmu novēršanu, tādējādi arī būtisku izmaksu samazināšanu. 

Starp veiksmīgākajiem IoT tehnoloģiju lietojumiem privātbiznesā var minēt Latvijas lielākā loģistikas uzņēmuma Kreiss izveidoto sistēmu, kurā ir apkopoti ne vien nu jau pašsaprotamie GPS bāzētie dati par automašīnu uzvedību, pārvietojoties konkrētajā maršrutā, bet arī iespaidīgs datu apjoms no daudziem aktīvajiem sensoriem, kas ir izvietoti dažādos automašīnas komponentos un kompānijas ražošanas teritorijā. Iegūtā informācija ļauj kompānijai ne vien precīzāk un ātrāk plānot darbību, bet arī nodrošina izmaksu efektivitāti, kādu konkurentiem ir ļoti grūti sasniegt. 

IoT praktisks lietojums ir redzams arī vairākās lielajās pašvaldībās, kā Liepājā un arī Jelgavā, kur tiek vākta galvenokārt smart traffic (gudrās satiksmes) informācija un atkarībā no automašīnas plūsmas regulēta luksoforu darbība. 

„Tāpat tas strādā enerģētikā,” skaidro SAP Latvia vadītājs, „kur sensori ir pievienoti vēja ģeneratoriem un dod signālu dispečeram, kas, savukārt, redz datus par vēja stiprumu un virzienu. Kombinējot šo informāciju ar laika prognozēm, ir iespējams prognozēt un plānot atbilstīgu noslodzi un ģeneratoram nepieciešamās apkopes.”

Vide IoT izplatības vētrai

Viedtālruņu iespējas un izplatība ir pārspējusi visas prognozes, bet tehnoloģiju izmaksas ir samazinājušās tik tālu, ka Wi-Fi un sensorus var ierīkot jebkurā ikdienā lietotā priekšmetā. Visas šīs neierobežotās iespējas ir radījušas ideālu vidi IoT izplatības vētrai, uzskata SIA Telia Latvija pakalpojumu vadītājs Oskars Krastiņš. Šajā vētrā parādās jautājumi, kam sūtīt IoT ģenerēto informāciju un ko ar to iesākt. 

Informācija iegūst jēgu, ja to var analizēt reāllaikā un dot instrukcijas citām ierīcēm vai informēt ierīču lietotājus, un šādā gadījumā par neaizstājamu IoT sadaļu kļūst mākoņpakalpojumi, jo tie spēj piedāvāt neierobežotu globāla mēroga big data (lielo datu) apstrādi, uzglabāšanu un analīzi. Tas, savukārt, izvirza būtiskus izaicinājumus drošības un privātuma jautājumos. Dažas no IoT iekārtām darbojas kritiski svarīgā infrastruktūrā, kā ūdensvada, energotīklu un transporta sistēmās. Šīs sistēmas var kļūt par industriālās spiegošanas vai DDoS (izkliedētā pakalpojumu atteikuma) uzbrukumu mērķi.

Arī SIA Telia Latvija ir izstrādājusi mākoņpakalpojumu un datu pārraides infrastruktūru, ko jau izmanto atsevišķi uzņēmuma klienti, piemēram, SIA Istabai, kas piedāvā gudro māju automatizācijas sistēmas. Uzņēmums ir radījis risinājumu arī galapatērētājiem – tas strādā pēc IoT principa – videonovērošanas sistēmu mākonī Cloudy CAM. Klientiem tiek piedāvātas kameras, kuras tie paši var viegli pieslēgt tīmeklim, automātiski visu informāciju nosūtīt uz Telia Latvija datu mākoni un veikt datu apstrādi, notifikāciju pēc klienta vēlmēm reāllaikā pašapkalpošanās režīmā. 

IoT ir liels pārbaudījums datu pārraides infrastruktūrai, uzskata Telia Latvija pakalpojumu vadītājs. Jau tagad tīmeklim ir pievienoti 6 miljardi ierīču, kas ir vairāk nekā IPv4 (interneta protokola 4. versija) pieejamo publisko adrešu pasaulē. Tādējādi IoT ir viens no galvenajiem IPv6 standarta plašākas ieviešanas dzinējspēkiem. 

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Daugavas iela 38-3, Mārupe, LV-2167
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!