Sociālie mediji: apsolījums un rezultāts

Sociālie mediji: apsolījums un rezultāts

Medijs un saturs

Ikviens sociālo mediju entuziasts zinās pastāstīt kādu veiksmes stāstu, kā šādu komunikācijas platformu izmantojums vienam vai otram uzņēmumam ļāvis gandrīz vai no nulles iegūt pazīstamību, plašu klientu loku un labu reputāciju. Vēstījums ir skaidrs: dariet tāpat, izveidojiet savu Facebook lapu un savu tvitera kontu, esiet komunikatīvi aktīvi un pieejami, stāstiet cilvēkiem par savu preci vai pakalpojumu – un panākumi būs. 

Laikā, kad sociālie mediji ir tik populāri, ir viegli iedomāties, ka tie ir arī mārketinga brīnumlīdzeklis. Gluži tāpat kā pagājušā gadsimta 90. gados, dot-com burbuļa laikā, daudzas firmas gribēja būt e-biznesa uzņēmumi, pat īsti nesaprotot, kā darbojas e-komercija, mūsdienās var sastapt uzņēmumus, kas vēlas būt sociāli, ar to domājot vienkārši sociālo mediju izmantojumu, – pat ja īsti nav skaidrs, kā tos lietot. 

Lai gan daudziem uzņēmumiem sociālie mediji patiešām ir nesuši panākumus, ir jāuzsver, ka ne jau tikai sociālā medija lietojums ir svarīgs. Labu un efektīvu sevis popularizēšanas pasākumu izveide parasti ietver krietni sarežģītākas darbības – tas attiecas gan uz aktivitātēm, kas notiek sociālajos medijos, gan uz tām, kas ir balstītas tradicionālākos saziņas līdzekļos. 

Turpinājumā aplūkosim dažus no problemātiskiem pieņēmumiem.

„Sociālie mediji noteikti palīdzēs jūsu uzņēmumam”

Sociālie mediji ļauj tiešā veidā sazināties ar pašreizējiem vai potenciālajiem klientiem, un viņi ar savām atsauksmēm informāciju par uzņēmumu var padot tālāk, tādējādi kļūstot par neapmaksātiem reklamētājiem. 

Visi šādu iznākumu tomēr sagaidīt nevar. Ir uzņēmumi, kuriem ir, ko teikt saviem klientiem, un kuru klientiem arī ir, ko sacīt, – un abas puses tad var satikties sociālo mediju platformā. Taču, ja uzņēmumam sakāmā īsti nav un tā klientiem arī ne, nevajag mocīties ar nevienu neinteresējošas lapas uzturēšanu. Sociālie mediji ir tikai komunikācijas kanāls, nevis pašmērķis. 

Papildus tam – veiksmīga komunikācija uzņēmumiem ir svarīga, tomēr ne vienmēr komunikācija ir galvenais elements, kas uzņēmumam traucē attīstīties. Ar to vien, ka jūsu uzņēmuma lapa 

Tikai komunikācijas kanāls, nevis pašmērķis

šādā vai tādā veidā būs ieguvusi daudz sekotāju, var nepietikt, lai kaut kas mainītos uzņēmuma finanšu rādītājos.

„Sociālie mediji –  tas ir viegli”

Pat nepieredzējušam lietotājam nav vajadzīgs daudz laika, lai apgūtu, kā sociālo tīklu vietnē publicēt jaunu ierakstu vai augšupielādēt attēlu. Un, ja jau miljoni un miljoni cilvēku visā pasaulē tik labi spēj šādi uzturēt sakarus ar saviem draugiem, radiem un paziņām, tad taču arī ar korporatīvo komunikāciju nebūs problēmu? Ne tik strauji! 

Indivīda tiešsaistes sociālā tīklošanās atšķiras no tās, kas ir nepieciešama uzņēmumam. Parastajam lietotājam saviem draugiem nekas nav jāpārdod, savukārt, pārstāvot uzņēmumu vai institūciju, sociālo mediju kontu pārvaldītājam ir konkrēti mērķi un uzdevumi, kas ir saistīti ar uzņēmuma interešu veicināšanu. Kā privātpersona ikviens uz citiem sociālo tīklu vietņu lietotājiem var reaģēt atbilstīgi savai subjektīvajai izjūtai, savukārt, pārstāvot uzņēmumu, speciālistam ir jāspēj reaģēt pieklājīgi un konstruktīvi, arī uz kritiku. Nododot uzņēmuma vai iestādes komunikācijas kanālu pārraudzību kādam, kas to neprot, ir risks radīt zaudējumus. 

Informācijas sagatavošanai un izplatīšanai tā, lai vēstījums būtu gan interesants citiem, gan atbilstu uzņēmuma vai iestādes darbībai, arī ir nepieciešamas zināmas iemaņas.

„Sociālie mediji ir par brīvu”

Sava uzņēmuma Facebook lapas izveide patiešām ir bez maksas, tomēr šis fakts var novērst uzmanību no tā, ka lielākie ieguldījumi ir nepieciešami nevis kompānijas lapas vai konta izveidei, bet gan uzturēšanai. Kādam darbiniekam konti regulāri ir jāpapildina, jāveido tiem paredzēts teksta un vizuālais saturs. Lai gan tas ne vienmēr ir laikietilpīgākais darbs, kādu var iedomāties, kvalitatīvam sociālo mediju kontu uzturēšanas darbam ir vajadzīgi resursi. 

Un, ja tā, tad ir svarīgi izdomāt, kādā veidā tiks mērīta šo ieguldījumu atdeve. Galu galā ikviena uzņēmuma mērķis ir pārdošanas apjoma veicināšana, nevis tikai savākti daudzi Patīk. Ir nepieciešams zināt, kā klikšķus un sekotājus var pārvērst reālos ieguvumos.

Labs mārketings ir kas vairāk

Kad uzņēmumi sāk rēķināt ieguvumus, gadās, ka daļa optimisma par sociālo mediju iespējām zūd. Tas nav tāpēc, ka ar apmaksātu reklāmu un arī pašu uzturētajām lapām viņi nespētu aizsniegt savus potenciālos klientus. Gluži otrādi – sekotājus šādi var savākt itin daudzus. Jautājums ir: kā šie piesaistītie cilvēki uzņēmumam palīdz sasniegt tā mērķus? 

Nevar noliegt, ka sociālo mediju premisa uzņēmējdarbībā ir daudzsološa. Tādās vietnēs kā Facebook komerciālais saturs kļūst par daļu no lietotāju ikdienā skatītās informācijas plūsmas – ziņām, kam cilvēki seko, un ierakstiem, ko ir publicējuši viņu draugi un paziņas. Šis komerciālais saturs vai nu ir tāds, uz ko lietotāji paši ir parakstījušies, tādējādi izsakot savu interesi, vai arī lietotājam tiek rādīts tāpēc, ka tas atbilst citām viņa interesēm. Rezultātam būtu jābūt tādam, ka lietotāji tā vietā, lai no reklāmām bēgtu, tās sāk pieņemt un ar tām mijiedarbojas. 

Ir kļūdaini tomēr paļauties uz ilūziju, ka reizē ar ievērojama sekotāju skaita iegūšanu durvis uz pašreizējo un potenciālo klientu sirdīm un makiem ir vaļā. Neatbilstīgas, ieskaitot uzbāzīgu, komunikācijas gadījumā kontakts cik ātri iegūts, tik ātri arī zudīs. 

Ir jārēķinās arī, ka liela loma ir Facebook algoritmiem, kas tiek veidoti, lai rādītu cilvēkiem tādus ierakstus, kādus cilvēki, vietnesprāt, vēlas redzēt. Un nav tā, ka cilvēki vēlas redzēt komerciālu saturu. Var veidoties situācija, ka, lai gan kādai komerciālai lapai ir tūkstoši sekotāju, tās jaunos ierakstus redz tikai simti vai pat desmiti. To var mainīt, samaksājot Facebook par ierakstu popularizēšanu jeb reklāmu. Taču pat ar to var būt par maz, lai radītu veiksmīgas kampaņas priekšnoteikumus. 

2012. gadā General Motors paziņoja, ka pārtrauks maksāt par Facebook reklāmām. Tolaik autoražotājs gadā šiem mērķiem atvēlēja 9 miljonus eiro. General Motors savu lēmumu skaidroja ar nespēju gūt pienācīgu atdevi. (Šie 9 miljoni gan ir tikai mazītiņa daļa no 1,6 miljardiem eiro, ko uzņēmums tolaik kopumā tērēja reklāmai gada laikā.) 

Pats par sevi General Motors lēmums neko nepastāsta par Facebook u. tml. vietņu efektivitāti reklāmā un mārketingā. Ar sociālajiem medijiem var panākt labus rezultātus, tomēr notikušais atgādina, ka reklamēšanās sociālajos medijos nav veiksmes apsolījums – tāpat kā to negarantē ievērojams reklāmas budžets. Mārketinga aktivitātes ir kas krietni vairāk par sociālo mediju lietošanu – ja nav skaidrs, kas un kāpēc tur ir darāms. Ir zīmīgi, ka deviņus mēnešus vēlāk General Motors atkal atsāka maksāt par reklāmām Facebook.

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Daugavas iela 38-3, Mārupe, LV-2167
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!