Arī Latvijā gana izplatītā dalīšanās jeb koplietošanas ekonomika (sharing economy), precīzāk – sadarbīgais patēriņš, ir plaši traktējams jēdziens ar senu vēsturi, tikai pēdējās desmitgades laikā, tostarp lielā mērā globālās finanšu krīzes ietekmē, šā tirgus modeļa ietvaros ir parādījušies uzņēmumi, kas ir spējuši būtiski mainīt lielas uzņēmējdarbības nozares. Zināmākie piemēri ir tādas kompānijas kā Uber (taksometri), Airbnb (naktsmītņu īre), Zipcar (automašīnu noma) u. c. Plašākā nozīmē arī jebkura interneta tirdzniecības platforma, ieskaitot nozares gigantus eBay, Amazon vai Alibaba, ir uzskatāma par sadarbīgo patēriņu.
Visu šo kompāniju panākumu pamatā ir risinājumi, kas ar IT starpniecību ļauj savest kopā preču vai visbiežāk pakalpojumu pircējus un pārdevējus vai iznomātājus (peer-to-peer – P2P) ātrāk un par jūtami mazāku starpniecības maksu nekā klasiskie līdzīgu preču pārdevēji vai pakalpojumu sniedzēji. Šā iemesla dēļ apgalvojumi, ka sadarbīgais patēriņš ļauj izvairīties no starpnieku pakalpojumiem, biznesa projektu gadījumos nekad neatbilst patiesībai, jo vienus starpniecības pakalpojumu sniedzējus nomaina citi, lētāki un efektīvāki jeb – citā vārdā – inovatīvāki. Ja nu sadarbīgais patēriņš kā biznesa modelis ļauj no kaut kā atbrīvoties, tad tās ir tradicionālas starpniecības kompānijas un neefektīvu vai nesamērīgi dārgu pakalpojumu sniedzēji.
Sadarbīgā patēriņa popularitāti papildus veicina arī kā gluži ekonomiski, tā idejiski apsvērumi. Vieniem tā ir iespēja ietaupīt, savukārt citiem – papildus nopelnīt, pārdodot vai iznomājot preces, kas pašiem tobrīd nav vajadzīgas, bet vēl citi ir aizrāvušies ar ideju par resursu
Koplietošanas klātbūtne kļūst aizvien jūtamāka
racionālu izmantošanu, vides aizsardzību, taisnīgāku sabiedrību utt. Atbilstīgi ASV veiktām aplēsēm dalība sadarbīgajā patēriņā 2015. gadā papildu ienākumus vidēji 533 dolāru apmērā nodrošināja 2,5 miljoniem cilvēku jeb gandrīz simtajai daļai amerikāņu (rādītājs ir salīdzināms ar skolotāju skaitu valstī), turklāt ir jāievēro, ka šajās aplēsēs neparādās tie nekur nefiksētie darījumi, kas noslēgti, piemēram, ar sociālo tīklu starpniecību. Savukārt Ķīnā sadarbīgā patēriņa apjoms, pateicoties vairāk par 50 miljoniem (!) šajā virzienā strādājošu galvenokārt nelielu kompāniju, 2015. gadā sasniedza 298 miljardus dolāru, un Ķīnas valdība prognozē, ka summa turpinās augt vidēji par 40 % gadā un 2020. gadā sadarbīgais patēriņš nodrošinās jau ap 10 % no valsts IKP. Ne mazāk iespaidīgs sadarbīgā patēriņa potenciāls ir arī citās lielākajās t. s. attīstības valstīs, kur modeļa izplatību īpaši stimulē ne īpaši iepriecinošie kopējie ekonomiskie rādītāji.
Rezultātā ir tikai loģiski, ka koplietošanas klātbūtne kļūst aizvien jūtamāka daudzās jomās, to vidū arī finanšu pakalpojumos, kur, piemēram, PricewaterhouseCoopers sadarbīgo patēriņu uzskata par vienu no finanšu industrijas evolūciju visbūtiskāk ietekmējošajiem un transformējošajiem faktoriem – ar piebildi, ka sadarbīgā patēriņa risinājumu ietekme uz finanšu jomu tikai turpinās pieaugt. Finanšu sektorā sadarbīgā patēriņa kompānijas aktīvi darbojas divos virzienos: pirmkārt, tiek meklētas un atrastas aizvien jaunas savstarpējo darījumu noslēgšanas metodes; otrkārt, inovācijas ir ievērojami samazinājušas transakciju un pārskaitījumu izmaksas, turklāt ļoti bieži tas notiek pašreizējo sistēmu ietvaros, atrodot to vājos punktus. Lielisks piemērs šajā ziņā ir Igaunijā tapušais jaunuzņēmums TransferWise, kas piedāvā izdevīgus valūtas maiņas darījumus un ir populārs arī Latvijā un daudzo Lielbritānijā vai Skandināvijas valstīs strādājošo latviešu vidū. Banku vai finanšu kompāniju komisijas maksas nelielu pārskaitījumu, piemēram, no Lielbritānijas uz Latviju, gadījumos ir nesamērīgi augstas, turklāt papildus tiek pelnīts arī uz klientam neizdevīga valūtas maiņas kursa rēķina, bet nauda ceļo vairākas dienas, savukārt TransferWise piedāvā savu risinājumu, kura ietvaros jaunuzņēmums tikai pārdala līdzekļus vienas valsts robežās. Par nelielu starpniecības maksu, īsā laikā un par izdevīgu kursu mārciņas, kuras kāds vēlas pārvērst par eiro, tiek pārskaitītas uz kontiem, uz kuriem tiek sūtīti eiro, kurus kāds, savukārt, vēlas pārvērst par mārciņām. Savukārt eiro, neatstājot valsts robežas, nonāk tajos kontos, uz kuriem tiek sūtītas mārciņas, utt.
Kopumā finanšu sektorā visdažādāko sadarbīgā patēriņa jeb P2P kompāniju skaits un piedāvāto pakalpojumu saraksts aug gluži vai lavīnveidīgi. Pūļa finansējums, tiešie aizdevumi un apdrošināšana, visdažādākās mikromaksājumu un mobilo maksājumu sistēmas, kriptovalūtas un blockchain tehnoloģija utt. soli pa solim atņem tradicionālajam finanšu sektoram aizvien vairāk patērētāju, it īpaši jaunākās paaudzes vidū. Ievērojamu daļu alternatīvo risinājumu piedāvā tehnoloģiju kompānijas, bet pašreizējie divdesmitgadnieki un viņu sekotāji ir tehnoloģiskākā paaudze cilvēces vēsturē.
Tiek meklētas un atrastas aizvien jaunas savstarpējo darījumu noslēgšanas metodes
Finanšu sektors, protams, reaģē uz šīm tendencēm, piedāvājot patērētājiem savus tehnoloģiskos un dažādus inovatīvus risinājumus, kā arī dažādas drošības garantijas. Pēdējais fakts ir ļoti būtisks, jo sadarbīgais patēriņš nav pasargāts no krāpniekiem un afēristiem, jaunuzņēmumi ne vienmēr spēj vai ir gatavi segt negodprātīgu cilvēku dēļ radušos zaudējumus, un šā iemesla dēļ lielāku darījumu gadījumos priekšroka tiek dota banku pakalpojumiem. Privātpersonu vai nelielu uzņēmumu veiktie darījumi, lai gan tie skaitliski veido lielāko daļu no visiem pārskaitījumiem, ir tikai neliela daļa no kopējās naudas līdzekļu aprites finanšu sektorā un tāpēc nespēj būtiski ietekmēt lielo finanšu organizāciju bilances. Visbeidzot – nozares pusē ir arī varas iestādes, kuras nodrošina, lai lielāki darījumi notiktu ar banku starpniecību, šādi atvieglojot sev cīņu ar nodokļu nemaksāšanu, noziedzīgiem darījumiem utt.
Ievērojot iepriekšminēto, pastāv atšķirīgi viedokļi par sadarbīgā patēriņa nākotni finanšu sektorā. Kā norāda vieni, virkne galveno pasaules finanšu institūciju ir pievērsusies blockchain tehnoloģijas apgūšanai, plānojot to izmantot savstarpējiem norēķiniem, un agri vai vēlu blockchain balstīti ātri un lēti risinājumi tiks piedāvāti arī klientiem, samazinot daudzas jaunuzņēmumu priekšrocības. Lai konkurētu ar lielajiem konglomerātiem finanšu pakalpojumu tirgū, būs nepieciešami nopietni tehnoloģiskie un naudas resursi, un šādu konkurenci varēs atļauties tikai lielās tehnoloģiju kompānijas. Protams, sadarbīgais patēriņš nekur nepazudīs, taču tā ziņā paliks vien specifiskas nišas, bet savu Skype, Uber vai Airbnb finanšu sektors tā arī nesagaidīs.
Pretējās versijas aizstāvji apgalvo, ka šobrīd pastāvošā globālā finanšu sistēma strauji tuvojas norietam vai vismaz iepriekš nepieredzētu mērogu krīzei, kuras laikā par galvenajiem spēlētājiem vairs jau nosacītajā finanšu tirgū kļūs sadarbīgā patēriņa uzņēmumi un tehnoloģiju kompānijas, kas no draugiem strauji pārtaps par konkurentiem. Šī nākotnes prognoze, protams, ir ar krietni politisku pieskaņu, taču vienlaikus ne bez pamatojuma un tiesībām pastāvēt, lai gan, domājams, daudz pieņemamāks un ticamāks tomēr ir pirmais scenārijs.
