Kriptovalūtas: riski un ieguvumi

Kriptovalūtas: riski un ieguvumi

Iztērētās enerģijas segums

Finanšu sistēmu, ar kuras pārvaldīto naudu ikdienā norēķināmies par precēm vai pakalpojumiem, uztur ekonomikas dalībnieku vienošanās, ka centrālās bankas izdotās naudaszīmes ir ar noteiktu vērtību. Šī vienošanās ir saistīta ar uzticēšanos pašai finanšu sistēmai, taču uzticēšanās var izzust. Nauda nav garantēti piesaistīta kādai fiziskai vērtībai, piemēram, noteiktam zelta apjomam, un centrālās bankas naudu emitē vai izņem no apgrozības, pamatojoties uz saviem apsvērumiem. 

Šī naudas sistēma ir centralizēti uzturēta, un ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem atliek vien pieņemt tās noteikumus, to vidū komercbanku lielo lomu. Turpretī kriptovalūtas ir neatkarīgas no valstu centrālo banku pārraudzības un visiem plusiem un mīnusiem, kas no tā izriet. 

Pirmā un populārākā decentralizētā kriptovalūta ir bitcoin, kas darbojas kopš 2009. gada, taču vēlāk ir izstrādāti arī vairāki citi kriptovalūtas paveidi, to vidū namecoin, litecoin, peercoin. Atšķirībā no konvencionālās valūtas kriptovalūtas apjomu nav iespējams mainīt ar politisku lēmumu. Jaunas kriptovalūtas vienības tiek iegūtas datora darbības procesā. Ikviens sistēmas dalībnieks var iegūt bitkoinus (bitmonētas), ja savu datoru izmanto dažādu tādu skaitļošanas uzdevumu risināšanai, kas ir nepieciešami kriptovalūtas tīkla darbībai. Ikviena apritē esošā bitmonēta tādējādi apzīmē noteiktu enerģijas daudzumu, kas ar datoru ir ieguldīts tās radīšanai. Salīdzinājumam: piemēram, Eiropas Centrālajai bankai vienas 10 eiro banknotes drukāšanas izmaksas būtiski neatšķiras no 500 eiro banknotes drukāšanas. Ja jums ir tuva ideja par valūtas zelta standartu, šis aspekts var šķist pievilcīgs. 

Papildus tam kriptovalūtas tiek veidotas, lai novērstu hiperinflācijas riskus. Viens no risinājumiem ir maksimālā apritē esošās naudas vienību skaita ierobežošana, piemēram, bitkoinu ražošana apstāsies, kad tiks sasniegts 21 miljons.

Svārstības un pašregulācija

Kriptovalūtu vērtība var būt pakļauta ievērojamām svārstībām. 2013. gadā vienas bitkoina vienības vērtība bija tuvu 1 tūkstotim eiro, bet 2016. gada septembrī to varēja nopirkt par mazliet vairāk nekā 500 eiro. Svārstības nosaka gan izmaiņas pieprasījumā, gan arī notikumi ar pašu valūtu. Piemēram, 2014. gadā darbību pārtrauca tolaik pasaulē dominējošā bitkoinu birža – Japānas Mt. Gox. Toreiz no biržas tika nozagti aptuveni 6 % no visiem tolaik apritē esošajiem bitkoiniem un guvuma vērtība pārsniedza 300 miljonus eiro, savukārt bitkoinu cena uzreiz jūtami nokritās. 

Zādzības arī citkārt ir viena no kriptovalūtu problēmām. Tās var notikt, piemēram, izmantojot biržu sistēmu ievainojamības vai lietotāju neuzmanību. Mt. Gox gadījumā ar naudas pazušanu tieši saistīti varētu būt paši biržas darbinieki.

Arī te izpaužas atšķirība no konvencionālās naudas sistēmas. Ja bitkoinu lietotājs savus ieguldījumus zaudē, piemēram, sabrūkot biržai vai lietotājam pazaudējot sava maciņa paroli, tad tas ir neatgriezeniski. Un, ja darījums ir noticis, tad to nav iespējams atcelt vai apstrīdēt – pat ja ir notikusi kļūda vai krāpšana. Turpretim konvencionālajā valūtas sistēmā daļā gadījumu cilvēki ir vismaz daļēji nodrošināti pret zaudējumiem: ja sabruks kāda komercbanka, tad ir valsts garantēts naudas apjoms, ko cilvēki no saviem ieguldījumiem var atdabūt; ja konstatēsiet, ka bez jūsu atļaujas kāds ir veicis darījumu ar jūsu karti, ir zināma iespēja, ka banka atzīs krāpniecības faktu un naudu atdos; ja jūs aizmirstat internetbankas piekļuves datus vai pazaudējat norēķinu karti, to ir iespējams atjaunot.

Centrālās bankas uzsver, ka ekonomikas balstīšana šādos decentralizētos maksāšanas līdzekļos ierobežo to iespējas īstenot monetāro politiku. Kriptovalūta ir atkarīga no sistēmas pašregulēšanās spējas, bet, kā jau rāda neoliberālisma neveiksmju piemēri, šī spēja ne tuvu nav perfekta. Kriptovalūtas atbalstītāji gan labprāt atgādina, ka arī pašreizējā konvencionālā finanšu sistēma ar visu savu regulāciju nebūt nav pasargāta no dažādiem notikumiem, kuru dēļ cilvēki zaudē savus iekrājumus, bet valstu ekonomikas gadiem ilgi cīnās ar krīzēm un to sekām.

Caurskatāmība un autonomija

No kriptovalūtas lietošanas ir arī ieguvumi, un noteiktos apstākļos tie var būt ļoti svarīgi. Tādu kriptovalūtu kā bitkoins vienlaikus raksturo pusanonimitāte (pseidonimitāte) un caurskatāmība. Visas transakcijas, kas notiek, tiek reģistrētas, un tām ir iespējams publiski izsekot. Vienlaikus lietotājam ir iespēja katram darījumam izmantot jaunu adresi, tādējādi apgrūtinot konkrētu darījumu sasaistīšanu ar lietotāja identitāti. Tātad maksājuma konfidencialitāte lielā mērā ir atkarīga no lietotāja rīcības.

Pats maksājums ir drošs. Kamēr jūsu bitkoinu maciņa privātā atslēga ir labi noglabāta, pie jūsu naudas neviens cits netiek. Hakeriem ir izdevies uzlauzt bitkoinu tirdzniecības platformas, taču pieredze rāda, ka paši valūtas algoritmi ir krietni labāk aizsargāti pret ārēju iejaukšanos. 

Kriptovalūtas transakcijas ir ātras, un cena par tām ir niecīga – tas var būt svarīgi tirgotājiem, kam pašlaik nākas segt, piemēram, maksājumu karšu darījumu izmaksas. Varas iestādes šo naudu nevar atņemt, un bankas jūsu kontu nevar iesaldēt. Kriptovalūtas sistēma nevienam nepieder, to uztur paši lietotāji, tāpēc arī neviens no malas nevar pieņemt kādus lēmumus par lietotāju rīcībā esošajiem līdzekļiem. 

Šādas iespējas, protams, ir pievilcīgas ne jau tikai tiem cilvēkiem, kas ir norūpējušies par personisko privātumu intensīvas e-novērošanas laikmetā. Bitkoini ir iecienīts maksāšanas līdzeklis arī dažādu nelegālu preču un pakalpojumu tirgū. Tehnoloģiju tomēr nevajag vainot par to, ka tā tiek izmantota nelikumīgu vai neētisku darbību veikšanai. Par to, ka šī vairs nav tikai ideālistu, datorentuziastu un melnā tirgus pārstāvju lietota valūta, liecina pieaugošais to uzņēmumu skaits, kuros var norēķināties kriptovalūtā. Maksājumus bitkoinos pieņem britu biznesmeņa Ričarda Brensona konglomerāts Virgin Galactic, datorkompānija Dell, Latvijas aviosabiedrība airBaltic un daudzi citi ievērojami uzņēmumi. 

Papildus tam kriptovalūtas caurskatāmība ļauj vaļu fantāzijai par ieguvumiem, ko sniegtu tās pamatā esošās uzskaites sistēmas blockchain ieviešana valsts pārvaldē. Valstij pati kriptovalūta uzreiz nav jāatzīst par oficiālu maksāšanas līdzekli – runa ir par bitkoinu pamatā esošo maksājumu uzskaites tehnoloģiju. Ja ikvienam budžeta maksājumam būtu iespējams izsekot tikpat atklāti kā ikvienam bitkoinu maksājumam, liela daļa vismaz pašreizējo korupcijas shēmu kļūtu neiespējamas. 

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Daugavas iela 38-3, Mārupe, LV-2167
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!