Katram savu personisko dronu

Katram savu personisko dronu

Pēdējās nu jau vismaz desmitgades laikā mūsu ikdienā aizvien biežāk ienāk bezpilota lidaparāti: vai nu tos vada operators, vai tie darbojas autopilota režīmā datorprogrammas vadībā. Savulaik gandrīz tikai militāriem mērķiem paredzētie t. s. droni reizē ar tehnoloģiju attīstību tiek izmantoti arī civilajām vajadzībām – dažādu veidu patrulēšanai, uzraudzībai, sakaru nodrošināšanai un datu vākšanai, tostarp kartogrāfijā, lauksaimniecībā utt., ļoti perspektīvs un strauju attīstību piedzīvojošs virziens ir preču un sūtījumu piegāde, izmantojot dronus. Protams, attīstību piedzīvo arī citi bezpilota transportlīdzekļi, tomēr tieši bezpilota lidaparātu attīstība ir piedzīvojusi vislielāko progresu, un daudzi nozares entuziasti pat pieļauj, ka jau pārskatāmā nākotnē ja ne visiem, tad ļoti daudziem cilvēkiem būs katram savs personiskais drons. 

Šajā ziņā zīmīgs ir kāds šķietami nenopietns datums. 2014. gada 1. aprīlī datorspēļu kompānija Razer internetā izplatīja video, kas it kā bija 1. aprīļa joks, taču vienlaikus arī ne gluži joks. Reklāmas rullītī tika piedāvāts neliels kvadrokopters Razer Eidolon, kas bija nodēvēts par pasaulē pirmo valkājamo dronu sistēmu (Wearable Drone System), t. i., ir piesaistīts kaut kam vidējam starp cimdu un aproci. Reālajā dzīvē neeksistējošais lidaparāts, kas klausa žestiem un balss pavēlēm, savam īpašniekam ļauj paskatīties uz pasauli no trešās personas skatpunkta, jo pārraida videosignālu uz īpašām lēcām. Razer video izraisīja milzu rezonansi, lielā mērā tādēļ, ka joks, kā jau minēts, bija ne gluži joks. Gandrīz visas šāda drona radīšanai nepieciešamās tehnoloģijas lielākā vai mazākā mērā jau pastāv, tādēļ idejas īstenošana dzīvē nepavisam nav nereāla. 

ONAGOfly – plaukstas lieluma lidaparāts – kvadrokopters, kuru ir iespējams vadīt ar viedtālruņa vai citas mobilās ierīces starpniecību

Par apliecinājumu šim apgalvojumam kalpo, piemēram, par gudro nanodronu pozicionētais ONAGOfly – plaukstas lieluma lidaparāts – kvadrokopters, kuru ir iespējams vadīt ar viedtālruņa vai citas mobilās ierīces starpniecību, turklāt pastāv arī automātiskais režīms, kad tikai 135 gramus smagais lidaparāts seko savam īpašniekam (precīzāk – īpašnieka mobilajai ierīcei), iemūžinot viņa pārvietošanos. ONAGOfly pats izvairās no šķēršļiem, atrod labāko maršrutu utt. Jau krietni nopietnāku, taču pēc līdzīgiem principiem strādājošu gaisa (aero) foto un video uzņemšanai paredzētu kvadrokopteru piedāvā jaunuzņēmums PlexiDrone, turklāt ir interesanti, ka entuziastiem ir iespējams padarīt par saviem sekotājiem vienlaikus pat vairākus šos lidaparātus, ļaujot padarīt ikdienišķus video par īstiem mākslas darbiem.

Idejas īstenošana dzīvē nepavisam nav nereāla

Pieminēšanas vērts ir arī jaunuzņēmums Micro Drone, kas šajā virzienā strādā vēl kopš 2011. gada un kura nelielajiem, nu jau trešās paaudzes lidaparātiem piemīt priekšrocība, ka tie ir saliekami – gluži kā lego konstruktors, bet lielākā daļa detaļu ir vienkārši izdrukājamas ar 3D printeru starpniecību. Savukārt tiem, kuri nebaidās riskēt ar savu viedtālruni, ir pieejams drons PhoneDrone Ethos, kurā ir iespējams ievietot kā iPhone, tā Android viedtālruņus, šādi sarīkojot filmēšanas vai izlūkošanas seansus. PhoneDrone Ethos tiek vadīts ar cita viedtālruņa vai viedpulksteņa starpniecību, un tā priekšrocība ir salīdzinoši zemās izmaksas. Domājams, iespējai padarīt viedtālruni par gaisa foto un video kameru vajadzētu iniciēt atbilstīgu lietotņu izstrādi. Vismaz PhoneDrone Ethos izstrādātāji cer, ka tā notiks. Ir vēl arī virkne citu līdzīgu dažādas sarežģītības un drošības pakāpes projektu un ideju – tādu kā VR Drone, pašu mazāko šādu lidaparātiņu Wallet Drone, viegli par vadāmu vairs ne lidaparātu, bet jau braucamrīku pārveidojamo CoDrone utt., vai pat Fotokite, kas būtībā ir lidojoša foto un video kamera, kura tiek vadīta ar elastīgas auklas palīdzību, iztiekot bez viedtālruņa vai tālvadības pults. 

Pagaidām gan ir problēmas ar Razer koncepcijā (nosauksim to tā) aprakstīto lēcu pieejamību, tomēr tādu esamība nepavisam nav obligāta, jo pārraides no dronu kamerām gluži labi ir iespējams vērot arī ar virtuālās realitātes briļļu, tādu kā Google Cardboard, starpniecību, vai, ja ir atbilstīga vēlēšanās, ir iespējams izmantot arī virtuālās realitātes ķiveres. No drona sūtītā signāla iekļaušana papildinātajā realitātē (ja tā vienkāršoti, tad nelielā ekrāniņā kaut kur briļļu stūrītī) nav tas uzdevums, kura atrisināšanai būs nepieciešama pārmērīga piepūle un līdzekļi, galvenā problēma te ir pašas papildinātās jeb augmentētās realitātes ierīču nepilnības. 

Var rasties jautājums: kāda ir saistība starp sākotnēji minēto pieņēmumu par savu personisko dronu ikvienam entuziastam un faktu, ka jau drīzā nākotnē tiks radītas labas kvalitātes būtībā lidojošas foto un video kameras, savienotas ar virtuālās vai papildinātās realitātes ierīcēm, turklāt par plašam patērētāju lokam pieņemamu cenu? Nomācošs vairākums cilvēku neaizraujas ar fotografēšanu, filmēšanu vai informācijas par sevi izvietošanu sociālajos tīklos tādā mērā, lai būtu gatavi ikdienā nēsāt līdzi nelielu bezpilota lidaparātiņu sevis un savu darbību iemūžināšanai. Nav mazsvarīgs arī fakts, ka šādu dronu izmantošana bieži var izrādīties strīdīga, jo vienmēr pastāv iespēja, lai gan nejauši, bez iepriekšēja nodoma, pārkāpt privātās dzīves neaizskaramības robežas. 

Šodien nelielus personiskos bezpilota lidaparātus ir iespējams izmantot galvenokārt foto un video sesijām vai kādiem novērošanas mērķiem, bet tas nepavisam nenozīmē, ka šo iespēju saraksts nevar tikt paplašināts jau pavisam drīzā nākotnē. Atsevišķu kompāniju viedie jeb gudrie nanodroni jau tagad ir spējīgi sasniegt kādu iepriekš norādītu mērķi, bet pēc tam atgriezties atpakaļ, pie viena pārvedot kādus nelielus priekšmetus. Jo jaudīgākas kļūs bateriju un dzinēju iespējas, jo plašākas būs arī šādu lidaparātu izmantošanas perspektīvas. Piemēram, pasūtot kādu preci interneta veikalā, jūs varēsiet pat negaidīt, kamēr to piegādā veikala drons, bet gan uzreiz aizsūtīt pakaļ šai precei savu personisko bezpilota lidaparātu; tas gan nenotiks pēc gada vai diviem, un tam būs nepieciešami arī atbilstīgi ieguldījumi infrastruktūrā, programmnodrošinājumā utt., taču tas nepavisam nav nereāli. Vismaz dronu izstrādes entuziasti jau ir uzbūruši vīziju, kuras ietvaros nelieli lidaparāti tiek plaši izmantoti gan kā cilvēku acis un ausis, gan kā personiskie kurjeri.

Tiesa, šīs vīzijas ceļā var rasties arī nopietns šķērslis. Droni jau šobrīd, kad to izplatība ir salīdzinoši neliela, ir kļuvuši kā par draudu lidostu drošībai, tā daudzu lielpilsētu problēmu. Lidaparāti regulāri nonāk dažādās slēgtajās zonās, ieskaitot amatpersonu rezidences, bojā vadus un kabeļus, ietriecas logu stiklos, tehnisku problēmu vai vadības zuduma gadījumos vienkārši nokrīt, bojājot mašīnas, savainojot cilvēkus utt. Nav grūti iztēloties, kas notiks, ja dažu desmitu bezpilota lidaparātu vietā pa lielpilsētām sāks lidināties tūkstošiem un tūkstošiem dronu, un pastāv bažas, ka izeja tiks meklēta dažādos aizliegumos un ierobežojumos. 

Saistītie raksti


Kontakti

Saziņai:
23300113
Adrese:
Daugavas iela 38-3, Mārupe, LV-2167
Ikmēneša labāko ziņu apkopojums e-pastā:
Seko!