Mobilo sakaru datu pārraide ir piedzīvojusi attīstību no 1G jeb analogajiem sakariem, kas tika ieviesti 1981. gadā (turklāt dažviet pie mobilajiem sakariem tiek pieskaitīti jau radiotelefoni, kas parādījās pēc 2. pasaules kara beigām, un attiecīgi arī mobilo sakaru priekštecis, tolaik izmantotais t. s. standarts 0G), līdz 2007. gadā dienas gaismu ieraudzījušajiem 4G jeb ceturtās paaudzes (Latvijā zināmiem arī kā LTE) mobilajiem sakariem ar platjoslas bezvadu tehnoloģiju.
Visos gadījumos jauni un aizvien jaudīgāki mobilo sakaru tīkli tika ieviesti tehnoloģiju attīstības un mobilo ierīču aizvien intensīvākas izmantošanas dēļ, tas izraisīja datu pārraides apjoma jeb trafika eksponenciālu pieaugumu un radīja nepieciešamību pēc vēl lielāka datu pārraides ātruma. Arī šoreiz, lai cik jaudīgs, kā arī pašlaik pieejamajām ierīcēm un lietotāju vajadzībām atbilstīgs būtu 4G tīkls, datu trafika pieaugums ir eksponenciāls, turklāt sāk parādīties tehnoloģijas, kurām pašreizējais datu pārraides ātrums vairs nav pietiekams. Virtuālajai realitātei, bezpilota automašīnām un lidaparātiem, gudrajai (smart) sadzīves elektronikai, industrijai 4.0 un vēl citiem projektiem jau drīzā nākotnē būs vajadzīgas ievērojami lielākas datu pārraides jaudas, nekā spēj piedāvāt 4G.
Šobrīd ir pieņemts uzskatīt, ka piektās paaudzes tīkls spēs nodrošināt datu pārraides ātrumu līdz 1 Gb/s; 4G piedāvā teorētisko lejupielādes ātrumu līdz 150 Mb/s, bet 4G+ – līdz 300 Mb/s, turklāt teorētiskais piedāvājums mēdz jūtami atšķirties no praktiskajām iespējām. Ar 5G attīstību nodarbojas daudzas pasaules nozīmīgākās tehnoloģiju kompānijas, kuras ik pa brīdim ziņo par jauniem sasniegumiem. Nokia Networks, kas ir arī SIA Latvijas mobilais telefons (LMT) sadarbības partneris un tīkla infrastruktūras piegādātājs, vēl 2015. gadā demonstrēja, ka 5G spēj sasniegt līdz pat 10 Gb sekundē lielu lejupielādes ātrumu. Savukārt Google attīsta projektu Project Skybender, kura ietvaros ir iecerēts nodrošināt 5G pieejamību, izmantojot ar saules paneļiem darbināmus bezpilota lidaparātus utt.
Sāk parādīties tehnoloģijas, kurām pašreizējais datu pārraides ātrums vairs nav pietiekams
Kopumā 5G parādīšanās tiek gaidīta ap 2020. gadu vai nedaudz ātrāk, un arī Eiropā vienotu 5G tīklu ir paredzēts ieviest līdz 2020. gadam, kas nozīmē – līdz tam laikam tiks kā izstrādāti unificēti standarti, tā no citiem lietotājiem atbrīvotas un mobilo sakaru operatoriem piešķirtas atbilstīgas radiofrekvences. 5G tīklam ir plānots izmantot frekvences 700 MHz joslā, 3,5 GHz diapazonā, kā arī joslas virs 6 GHz. Latvijā par radiofrekvenču piešķiršanu un uzraudzību atbild VAS Elektroniskie sakari, kuras iepriekšējā pieredze ar 4G tīklu liecina, ka problēmām nevajadzētu rasties. Savukārt tālāka tīkla attīstība jau būs investīciju un laika jautājums, turklāt arī šajā ziņā ir iemesls optimismam, jo LMT vairākkārt ir paziņojis, ka kompānija dara visu iespējamo, lai Latvija būtu starp pirmajām valstīm pasaulē, kur būs pieejams 5G mobilo sakaru tīkls. LMT aktīvi investē tīkla attīstībā, kā arī piedalās starptautiskās konferencēs un darba grupās par 5G standartu izstrādi.
Savukārt 5G tīkla parādīšanās Latvijā pavērs jaunas iespējas pat ne tik daudz individuālajiem lietotājiem, cik plašam uzņēmējdarbības spektram. Mobilie tīkli ar šādu kapacitāti tiek veidoti galvenokārt industriālām vajadzībām un tehnoloģiski industriālā potenciāla atklāšanai, kam tieši tāpat ir nepieciešams gatavoties laikus – līdzīgi kā LMT gatavojas 5G ieviešanai.
