Pakāpeniskais ceļš
Ideja par automašīnām, kam šofera vietā ir tālvadības sistēma, radās jau visai drīz pēc tam, kad sākās auto ēra. Savukārt pagājušā gadsimta 50. gados parādījās autonomo automašīnu prototipi un tika izstrādātas idejas par koordinācijas sistēmām, kas iebūvētas šosejās (mūsdienu terminoloģijā tos varētu saukt par viedajiem autoceļiem). Šādu risinājumu izstrāde un uzlabošana turpinājās arī nākamajos gadu desmitos.
Ievērojamu popularitāti pēdējā laikā ir izpelnījušās Google izstrādātās automašīnas, kas jau vairākus gadus tiek izmēģinātas vairākos ASV štatos un ir parādījušas labus rezultātus spējā patstāvīgi pārvietoties sarežģītos apstākļos. Vienlaikus Google
Pašbraucošu automašīnu datorsistēmas nevar aizmigt pie stūres
automašīnām ir jānovērš vēl daudz problēmu, lai tās varētu kļūt īsti funkcionālas visdažādākajās satiksmes situācijās. Pašlaik tās nespēj pakļauties policijas prasībām, atšķirt savā ceļā bīstamus objektus no nekaitīgiem, braukt stiprā lietū un sniegputenī. Tiesa, Google pārstāvji sola, ka šīs problēmas tiks atrisinātas jau tuvāko piecu gadu laikā un tad šādas automašīnas jau varētu nonākt tirgū.
Arī daudzi lielie autoražotāji attīsta savus autonomo mašīnu projektus, taču tie uz šo mērķi parasti dodas pakāpeniski, savos modeļos laika gaitā iebūvējot aizvien jaunus elementus, kas palīdz automašīnas vadībā. Mūsdienu mašīnās aizvien plašāk tiek izmantotas dažādas drošības sistēmas, kas vai nu brīdina šoferi par šķēršļiem uz ceļa, vai pat automātiski bremzē, ja uz ceļa pamana šķērsli. Vairs nav nekas neparasts tehnoloģijas, kas dažādos veidos palīdz autovadītājam novietot mašīnu stāvvietā. Ir izstrādāti arī adaptīvi kruīzkontroles režīmi, kas pielāgojas satiksmes plūsmas ātrumam un nepieciešamības gadījumā automātiski apstādina transporta līdzekli.
Ja ievērojam striktas definīcijas, tad autonomās mašīnas ir tieši šādas – tās noteiktos apstākļos spēj pārņemt vadību no šofera, bet citās situācijās cilvēka vadība var būt nepieciešama. Turpretim pašbraucošās automašīnas ir solis tālāk – saskaņā ar ieceri šādām mašīnām stūre un pedāļi vispār nebūs nepieciešami. Tomēr vismaz pašreizējā attīstības stadijā jēdzieni autonomā mašīna un pašbraucošā mašīna nereti tiek lietoti kā sinonīmi.
Drošība un atbildīgie
Autonomās automašīnas, kas pašlaik tiek veiksmīgi testētas, protams, nav perfektas un, domājams, nekad tādas arī nebūs. Taču tas nemaz nav vajadzīgs. Izšķirošais arguments par labu tam, ka mašīnu autonomās vadības tehnoloģijas ir sasniegušas stadiju, lai tās varētu adaptēt masveida ražošanā, būs tas, ka pašbraucošās mašīnas ir vidēji drošākas nekā cilvēku stūrētās. Šāds salīdzinājums prasību latiņu ļauj nolaist krietni zemāk. Pašbraucošo mašīnu datorsistēmas nevar aizmigt pie stūres; tās nepārtraukti novēro apkārtni 360 grādu rādiusā, nevis stūrējot sūta īsziņas; tās nelieto alkoholu u. c. narkotiskās vielas; tās nav pārgalvīgas, nav tendētas pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu un nav agresīvas pret citiem satiksmes dalībniekiem.
Autonomo automašīnu izraisītu avāriju iespējamību, protams, nedrīkst izslēgt, taču pastāv neskaidrības par to, kurš ir saucams pie atbildības, ja kļūmīgu lēmumu ir pieņēmis nevis
Tās nepārtraukti novēro apkārtni 360 grādu rādiusā
autovadītājs, bet datorprogramma, kas paļaujas uz sensoru un satelītu signāliem. Domājams, atbildība par kaitējumu vismaz daļā gadījumu pāries no vadītāja vai īpašnieka uz automobiļa vai tā komponentu izstrādātājiem. Atsevišķu valstu valdības jau tagad ir sākušas darbu šo u. c. ar autonomo automašīnu izmantošanu saistīto juridisko jautājumu šķetināšanā.
Autonomās automašīnas, kas pašlaik tiek veiksmīgi testētas, protams, nav perfektas un, domājams, nekad tādas arī nebūs
Mašīna un morāle
Autonomo mašīnu darbināšana nereti ietver pastāvīgu datu apmaiņu starp dažādām komunikācijas sistēmām un tehnoloģiju uzņēmumiem. Tas, ka šādā veidā ir vieglāk izsekojama automašīnu kustība, nav pati lielākā bēda, lai gan skar būtiskus personas privātuma aspektus. Galu galā – tehniskas iespējas pastāvīgi sekot cilvēku atrašanās vietai mūsu ikdienā pastāv jau labu laiku. Mobilo sakaru operators zina, kur jūs atrodaties, jo citādi jūs nevarētu saņemt zvanus. Nemaz nerunāsim par to, kādas ar informāciju bagātas digitālās pēdas aiz sevis atstāj ikviens interneta lietotājs…
Taču būtiski ir vēl citi aspekti. Ja lēmumus par automašīnas pārvietošanos pieņem nevis šoferis, bet gan datorprogramma, pamatojoties uz saviem izstrādātājiem vien zināmiem principiem, lietotājam aizvien vairāk nākas uzticēties, ka šī programma rīkojas tikai viņa, nevis kāda cita labā. Šis princips ir novērojams arī daudzās citās jomās, kurās privāti komercuzņēmumi kontrolē kādu būtisku elektroniskās infrastruktūras daļu. Piemēram, Google tīmekļa meklētājs nav politiski neitrāls, tā algoritmi dod priekšroku viena veida vietnēm un mazāk izceļ citas, kā arī no lietotāja iepriekšējām interesēm izsecina, ko tas varētu gribēt atrast turpmāk. Taču no tā, ko lietotāji pasaules populārākajā meklēšanas programmā spēj atrast, ir atkarīgs arī tas, kāda veida tiešsaistes resursus tie apmeklē un kādu informāciju gūst. Līdzīgā kārtā arī Google pašbraucošā mašīna, kas būs ievākusi informāciju par jūsu ikdienas gaitām un paradumiem, var nosliekties par labu vienam vai otram maršrutam, iespējams, tādam, kurā būs vērojami noteikti reklāmas plakāti – un reklamētāji Google būs samaksājuši par papildu skatītāju nodrošināšanu. Tomēr runa te ir ne tikai par efektiem, ko radīs komercija, kas automašīnās nenovēršami ienāks reklāmu vai dažādu lietotņu izskatā, bet gan par plašākām sekām, ko mūsu ikdienā var radīt fakts, ka kontrole pār mums svarīgu ierīču vadību vismaz daļēji tiek nodota trešo pušu rokās.
Visbeidzot – var tikai minēt, kas notiks, ja autonoma automašīna nokļūs situācijā, kurā tai ir jāizvēlas nevis starp labu un ne tik labu risinājumu, bet gan starp sliktiem risinājumiem. Piemēram, ja uz ceļa braucamās daļas automobiļa priekšā izlec cilvēks, pretī pa otro joslu brauc citas mašīnas, bet ceļa malā ir betona stabi – ko tā darīs, ja nobremzēt vairs nav iespējams? Mašīna brauks betona stabā, tādējādi pakļaujot riskam automašīnas pasažierus, vai arī notrieks uz ceļa esošo cilvēku? Tiem, kas gribēs pārvietoties šādās mašīnās, būs jābūt gataviem, ka dators viņu vietā pieņem morālas dabas lēmumus.
