Ļoti bārdaina datorspeciālistu paruna māca, ka dators dara nevis to, ko jūs gribat, bet gan to, ko jūs tam liekat darīt. It kā elementāri. Bet vai jūs vienmēr zināt, kā datorizētai sistēmai likt darīt to, ko jūs no tās gribat? Jā, to itin labi var izdarīt, arī darbojoties tikai pie ieejas un izejas – spiežot klaviatūras taustiņus un vērojot, kā mainās attēls uz monitora.
Jūs taču zināt, ka jebkura datorizēta sistēma sastāv no dzelžiem un programmatūras. Lai savam uzņēmumam iegādātos labus dzelžus, ir iespējami vairāki rīcības modeļi:
- vienkārši sazināties ar pašreizējo iekārtu dīleri un uzdot viņam nomainīt visu pret jaunāku vai piepirkt klāt tādus pašus;
- organizēt īstu iepirkuma procedūru (konkursu vai cenu aptauju), kontroli pār to atstājot savās rokās;
- uzdot iepirkties savam darbiniekam, kam jūs uzticaties;
- pašam brīvā brīdī parakāties internetā un izpētīt situāciju.
Utt. Jebkurā gadījumā sliktākais, kas notiks, ja jūs būsiet pieņēmis kļūdainu lēmumu, – jūs zaudēsiet naudu un laiku. Tas nav patīkami, bet to ir iespējams pārdzīvot.
Daudz bēdīgākas sekas var būt, ja jūs kļūdīsieties, izvēloties un izmantojot softu jeb to, kas dzelžiem ir iekšā un liek tiem darboties un būt gudriem. Vai jūs varat pilnīgi paļauties uz saviem sistēmadministratoriem, ja jums tādi ir? Ja varat – tas ir vienkārši lieliski! Ne mazums ir gadījumu, kad konkurenti pārpērk labākos speciālistus (tāda ir dzīve, un jūs paši to zināt). Vēl drūmāk – ja jūsu datoriķi uzpērk, lai viņš, piemēram, inficētu jūsu sistēmu vai zagtu informāciju. Lai dzīve jūs sargā no šādām problēmām!
Biznesā riski būs vienmēr. Jūs noteikti apzināties, ka runa ir nevis par to iznīdēšanu, bet gan samazināšanu līdz minimumam. Programmēšana ir sarežģīts process, un, stāvot tikai pie izejas, neko lielu jūs nespēsiet ietekmēt. Vienlaikus efektīvas kontroles sistēmas izstrādāšana un ieviešana ir atkarīga nevis no jums (lai gan jūs visdrīzāk būsiet tas, kas to visu apmaksās), bet gan atkal no tā paša datorspeciālista. Cik garš, tik plats. IT lauciņā viņš allaž izrādīsies jums priekšā, savā ziņā pat tīri hierarhiski virs jums – par spīti uzņēmuma struktūrai, priekšniekiem un apakšniekiem un algu lielumam. Problēma vēl vairāk saasinās, ja jūsu uzņēmumā ir vesela IT nodaļa un arī pārējie jūsu darbinieki datorzinībās ienirst arvien dziļāk.
Kur ir izeja? Mācīties pašam!
Lai kā jūs uzticētos saviem darbiniekiem, kontroli zaudēt nav ieteicams, un jūs to ļoti labi apzināties. Bet sarīkot uzņēmumā paranoju arī nav īsti labs risinājums, jo šādā atmosfērā darbaprieks un produktivitāte var bīstami samazināties.
Kur ir izeja?
Mācīties pašam. Apgūt to sasodīto datoru vismaz tādā līmenī, lai zinātu, kas ir un kas nav kārtībā, kas draud un par ko var būt mierīga sirds.
Vienu no šādas mācības elementiem – iespējams, pirmo, iespējams, pašu vienkāršāko – jūs pašlaik turat savās rokās. Mēs neapgalvojam, ka bukazīns padarīs jūs par absolūtu korifeju visā, kas saistās ar datoriem, datorizētām iekārtām un sistēmām. Taču tas jums var kļūt par jūsu zināšanu vai nezināšanas indikatoru. Tas var kļūt par stimulu arvien vairāk iedziļināties datoru pasaulē. Un, ticiet mums, jo dziļāk jūs nokļūsiet, jo efektīvāk spēsiet to visu kontrolēt.
Kāds ir jūsu uzņēmuma datu centrs, kā tiek veikta arhivēšana, kur atrodas kopējā datu bāze, un kas var tai piekļūt? Elementāri jautājumi – un, ja jūs spējat uz tiem visiem skaidri un bez minstināšanās atbildēt, jūs esat ceļā uz mūsdienīgu, efektīvu un konkurētspējīgu uzņēmumu. Uzņēmumu, kurā datorizētas sistēmas var plaši un efektīvi izmantot gan biznesa organizēšanai, gan iespējamo problēmu modelēšanai un to risinājumu meklēšanai.
Vai jūsu uzņēmumā pilnīgi visa lietvedība ir digitalizēta? Ja nē – kāpēc? Ja jā – vai jūs zināt visus riskus, kas ar to ir saistīti, vai jūs šos riskus esat minimalizējuši un vai esat droši, ka jūsu sistēma nav viegli ievainojama?
Vispirms, protams, runa ir par norēķinu sistēmu un finansēm – jūsu uzņēmuma digitālo asinsriti un vienlaikus lielāko kārdinājumu ne visai godprātīgiem personāžiem. Bez šaubām, kredītiestādes, ar ko jūs sadarbojaties, ir izstrādājušas un ieviesušas bargas drošības sistēmas, kuras turklāt tiek nemitīgi uzlabotas. Taču tās ir paredzētas, protams, BANKU drošībai. Par SAVAS naudas drošību jums tomēr vislabāk ir rūpēties pašam, nepaļaujoties uz citiem.
Ja jums nemitīgi būs jālauza galva par iespēju, ka kāds ļaunprātis pēkšņi atradīs robu bankas vai jūsu uzņēmuma aizsardzībā un aizvedīs jūsu sūri grūti pelnīto naudiņu uz siltām salām, par nopietnu produktivitāti runāt būs grūti. Var jau būt, ka jūsu sistēma un nauda ir pilnīgā drošībā, taču jums par to ir jābūt pārliecinātam, un pārliecību var dot tikai ZINĀŠANA.
Jebkura virtualizācija ļauj ietaupīt naudu un laiku, ļauj ātrāk un efektīvāk sasniegt savus darbiniekus, dot viņiem uzdevumus, kontrolēt to izpildi. Ar vienu noteikumu – ja tas viss ir organizēts PAREIZI, ja sistēmā nav palikuši robi, kuriem laika gaitā ir tendence plesties plašumā.
Mūsdienās jebkura konkurētspējīga uzņēmuma darbu raksturo mobilitāte un iespējas darbu paveikt attālināti. Jums, mūsdienīgam, elastīgi domājošam uzņēmējam, ir jābūt pārliecinātam ne vien par to, ka visa sistēma strādā kā šveiciešu pulkstenis, bet arī par to, ka kāds apķērīgs slaists nespēs to izmantot savā labā. Nekas tā nepieradina pie disciplīnas kā apziņa, ka priekšnieks vienmēr zina, kur tu atrodies un ko tu dari. Priekšniekam atliek vien saprast, ka viņa padotie nav robotiņi un darbošanās ar digitāli mehānisku precizitāti nav savienojama ar radošiem risinājumiem un iniciatīvu.
Interneta laikmetā uzņēmuma digitalizācija kļūst arvien lētāka – nu jau uzņēmumam vairs nav nepieciešama sava serveru saimniecība vai stacionāro datoru (fui, kāds anahronisms!) vai pat laptopu parks. Modernie viedtālruņi funkcionāli ir tik ļoti pietuvinājušies jūsu ierastajam galda datoram, bet bezvadu tehnoloģijas ir attīstījušās tik tālu, ka rodas loģisks jautājums: vai nav pienācis laiks atteikties no visa pārējā un biznesu organizēt tikai un vienīgi ar tālruņu, sliktākajā gadījumā – planšetdatoru palīdzību? Jā, reizēm tas ir iespējams, un varbūt arī tieši jūsu uzņēmumā. Nu tad – pārvietojam visu nepieciešamo informāciju uz mākoni – un aidā virtuālajā pasaulē?!
Tomēr atkal nākas konstatēt, ka ir nepieciešamas arvien jaunas zināšanas un jauna pārliecība. Kas ir digitālais mākonis, kā to izmantot savā biznesā? Arī uz šiem jautājumiem, iespējams, mēs palīdzēsim jums atbildēt.
Taču allaž ir jāpatur prātā mūsu nedigitālo senču gudrība: nav ļaunuma bez labuma. Un otrādi. Jo vairāk jūs paļausieties uz digitālajiem risinājumiem, jo asāka kļūs datu un sistēmas drošības problēma. Jā, mākonis pirmajā acu uzmetienā šķiet ļoti drošs, jo pašu datu tajā nav, tikai atspulgi. Tomēr arī atspulgs, fragments digitālajā pasaulē var nozīmēt veselu kosmosu. Tas ir jūsu kosmoss, un nevienam tajā nebūtu jāiekļūst. Bet pagaidām bezvadu pasaulē drošības risinājumi nav tik spēcīgi, lai jūs varētu paļauties tikai uz tiem.
Internets nav tikai nemateriāla, attēliem un skaitļiem pieblīvēta vide. Internets var būt arī pilnīgi materiāla, taustāma substance. Vislabāk jūs to varat pārbaudīt, veicot pirkumus internetā. Jā, lielākā daļa sabiedrības joprojām labprātāk izvēlas iepirkšanos reālā veikalā, kur var aptaustīt, apskatīt, paostīt reālas preces. Taču divu no pasaulē bagātākajiem uzņēmumiem – Amazon un Alibaba – panākumi rāda, ka tas ir tikai laika un, iespējams, pieraduma, iespējams, inerces jautājums. Patērētāju paradumi 21. gadsimta sākumā ir mainījušies tik strauji, ka to dinamiku, šķiet, neviens pat nav pārliecinoši izpētījis.
Internets ir brīva vide, un par to jūs varat pārliecināties paši – ir tikai jāapbruņojas ar iespējami plašām zināšanām un jāapgūst pietiekama pieredze, un arī jūsu uzņēmums var piebiedroties tiem, kas virtuālajā telpā pelna pavisam reālu naudu.
Lieliska ilustrācija tehnoloģiju attīstībai ir 3D printeri, ar kuru palīdzību tagad iespējams ne vien būvēt mājas un automašīnas, bet arī risināt pārtikas trūkuma problēmu. Pagaidām gan vēl nelielā apjomā, taču daudziem vēl labā atmiņā ir nieka divdesmit gadu sena pagātne, kad mobilie sakari bija ne vien dārgi, bet arī nozīmēja neliela koferīša nēsāšanu. Pēc tam mobilais tālrunis sāka sarukt, līdz ieguva pavisam miniatūru izskatu. Taču šāds minimālisms vairs neatbilst mūsdienu funkcionālajām prasībām.
Pēdējo desmit gadu laikā ir vērojams īsts izrāviens arī mākslīgā intelekta, gudro robotu izstrādāšanā. Šķiet, uz brīdi pētnieki bija atteikušies no domas, ka gudrai mašīnai ir jālīdzinās cilvēkam. Tagad antropomorfo mašīnu ideja atkal kļūst populāra.
Datorspeciālistiem uz naktsgaldiņa allaž stāvot divas glāzes – pilna un tukša: pilnā – gadījumam, ja naktī sagribēsies padzerties; tukšā – gadījumam, ja dzert negribēsies
Kas zina, varbūt pēc nieka desmit gadiem arī jūsu uzņēmumā nepatīkamākos un nogurdinošākos darbus veiks roboti? Tas būs brīdis, kad jūsu digitālajām zināšanām būs jāpāriet jaunā līmenī. Lai efektīvi kontrolētu robotu, tā priekšniekam ir jābūt intelektuāli pārākam, vai ne?
Lai nu kā, cilvēka faktors virtuālajā pasaulē ir pastāvējis un noteikti pastāvēs vienmēr.
Tādēļ īpašu vietu starp digitālajām tēmām ieņem sociālie tīkli. Īpašu tāpēc, ka tajos IT sastopas ar cilvēcisko faktoru. Kādreiz (nemaz ne sen!), kad parādījās pirmie sociālie tīkli – Classmates. com Amerikā (1995) un pēc tāda paša vai līdzīga principa organizētas interneta platformas citviet pasaulē –, visa progresīvā cilvēce burtiski saslima ar šo tīklošanu. Sociālo tīklu infekcija izrādījās ne tikai lipīga, bet arī noturīga. Tiesa gan, bērnišķīgās komplikācijas nu jau ir aiz muguras, sociālo tīklu piedāvātās elpu aizraujošās komunikācijas iespējas sāk ievirzīties daudz racionālākā gultnē.
Sākotnēji sociālie tīkli biznesam drīzāk traucēja, nekā palīdzēja, bet tagad, kad ir nosēdušās jebkuram jauninājumam raksturīgās saceltās putas, izrādās, ka arī Facebook, Draugiem.lv vai Twitter ir itin labi izmantojami biznesa komunikācijā: darbinieku meklēšanā, dažādu pētījumu veikšanā, pasākumu organizēšanā, mārketingā… Vajag tikai prast šīs iespējas izmantot, protams, saglabājot piesardzību un vienmēr atceroties, ka publiskošana sociālajā tīklā teorētiski var sasniegt neiedomājami plašu mērķauditoriju pavisam īsā laikā. Tikai daži klikšķi – un jūsu spēkos vairs nebūs neko labot, ja iepriekš nebūsiet pietiekami rūpīgi pārbaudījis katru burtu un komatu.
Datorspeciālistiem uz naktsgaldiņa allaž stāvot divas glāzes – pilna un tukša: pilnā – gadījumam, ja naktī sagribēsies padzerties; tukšā – gadījumam, ja dzert negribēsies. Šī vienkāršā pasaciņa patiesībā parāda to atšķirību domāšanā, ko cilvēki ir sasnieguši vēsturiski pavisam īsajā datorlaikmetā. Vēl pirms desmit piecpadsmit gadiem to varējām uztvert kā anekdoti. Tagad tā vairs nebūs, jo tukšā glāze uz datorizētā naktsgaldiņa ir ieņēmusi savu stabilo vietu arī visparastākā lietotāja galvā: katram, kura ikdienas darba rīks un komunikācijas instruments ir dators, jau sen ir skaidrs, ka dzert visu, ko piedāvā arvien plašākā interneta pasaule, ir ne vien neiespējami, bet arī kaitīgi un pat bīstami.
Tāpēc zinošam un piesardzīgam uzņēmējam, ienirstot datoru pasaulē, vienmēr pie rokas būs arī BiSMART komplektā ietilpstošā tukšā glāze – gadījumam, ja no priekšlikuma vajadzēs atteikties.
Saglabājiet veselo saprātu, ceļojot virtuālajā pasaulē, – un redzēsiet, ka visu, ko jūs nezināt, var iemācīties vai vismaz saprast.
