Šobrīd ļoti daudz informācijas dzirdam un redzam par kibernoziedznieku sarosīšanos un dažādiem kiberuzbrukumiem Latvijas vietnēm. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmuma, BiSMART partnera Tet apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos piecos mēnešos 65% no visiem e-pastiem ir bijuši surogātepasti. Ar to palīdzību ļaundari mēdz iegūt saņēmēja kontaktu sarakstu vai kādu citu nelegālu labumu. Savukārt Valsts policijas statistika liecina par to, ka kibernoziedznieki pērn Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši ap 14,5 miljoniem eiro.
Tet norāda, ka, ņemot vērā, ka šāda veida noziegumus lielākoties īsteno organizētās noziedzības grupas no ārvalstīm, izkrāptās naudas atgūšana ir apgrūtināta un laikietilpīga. Šādos gadījumos tiek īstenota starptautiskā sadarbība, turklāt bieži noziedzīgie grupējumi atrodas ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tāpēc iedzīvotājiem ir jābūt sevišķi modriem – kritiski jāizvērtē jebkura saņemtā informācija, tostarp e-pastos vai citviet saņemtas vēstules no svešiniekiem, jāpārbauda, vai internetbankas saite, kurās plāno ievadīt savus bankas datus un PIN kodus, pilnībā atbilst oriģinālajai.
Runājot par surogātpastiem, Tet galvenais tehnoloģiju direktors Dmitrijs Ņikitins atklāj, ka to skaits pieaug, šī gada pirmajos piecos mēnešos palielinoties par 19% un sasniedzot 26 miljonus, salīdzinot ar tādu paša laika periodu pagājušajā gadā. Kopējais e-pastu skaits ar vīrusu pielikumiem ir audzis par 38%. Viņš norāda, ka negatīvā pieauguma tendence turpinoties, kas jo īpaši vērojams pēdējā mēneša laikā.
Savukārt Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Ruslans Grigs skaidro, ka
liela daļa krāpšanu tiek paveiktas, izmantojot e-pastu vai sociālo tīklu kontus.
Viņš uzsver, ka surogātepasti ir bīstami, jo tie var saturēt ļaunatūru – tos atverot, tiek apdraudēta datorsistēma. Turklāt tajos mēdz būt arī saites uz kredītiestāžu tīmekļvietņu viltojumiem. Pēdējo mēnešu laikā Valsts policijas iecirkņos visā Latvijā saņemti vairāki desmiti iesniegumu no iedzīvotājiem, kuriem izkrāpta nauda, izmantojot viltus internetbanku.
Šie skaitļi arī liecina par to, ka lielai daļai iedzīvotāju joprojām nav vajadzīgās zināšanas, kā izvairīties no šādiem kiberuzbrukumiem. Par to liecina statistika, ka Latvijā tikai 43% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir digitālās pamatprasmes, kas ir zem Eiropas Savienības vidējā rādītāja.
